Nedaudz uzsnidzis. Mājās ir auksts.

Nu jau kādu laiku neesmu šeit par sevi devusi nekādu ziņu.

Tad nu tā – esmu paciemojusies Briselē, esmu bijusi teātrī, esmu redzējusi salūtu, esmu izlasījusi grāmatu, esmu spēlējusi klavieres, brīžiem esmu pievērsusies matemātiskām un ekonomiskām izklaidēm, esmu pievērsusies jaunu (vai arī jau nedaudz piemirstu) valodu apguvei, pāris dienas esmu ostījusi krāsu (un, lūdzu, nepārprast - es nodarbojos ar savas apdzīvojamās platības uzlabošanas darbiem), un vēl un vēl.. Un kā ar treniņiem?

Vairākas reizes mēģināju atsākt regulārus treniņus, bet līdz šim centieni ātri vien nonāca strupceļā, jo kaut arī iepriekšējā ierakstā minētā trauma pēc būtības tiešām bija neliela, tomēr kārtīga trenēšanās ar to savienojama nebija. Kā izrādās, tad jebkuram lūzumam ir nepieciešamas vismaz sešas nedēļas, lai tas tiktu apārstēts, un dzīve varētu vairāk vai mazāk ieiet iepriekšējā ritmā.

Cerams, ka manas sešas nedēļas nu beidzot būs pagājušas, un atkal varēšu ieiet savā ierastajā ritmā, kas raksturojams ar regulāriem skriešanas treniņiem. Līdz šim sevi kaut cik pieklājīgā formā uzturēju ar spēka un līdzsvara treniņiem, nedaudz baseina, slidošanas un tiem dažiem skriešanas treniņiem, ar kuriem mēģināju atsākt.

Pēc tik ilgas neplānotās rudens atpūtas tagad motivācija trenēties un darboties ir pārpārēm :)

Nesen kādā prātīga krievu sporta psihologa lekcijā uzzināju par diezgan kosmisku pieeju pašsajūtas raksturošanā – bioritmi. Tad nu arī Tu vari paskatīties, varbūt, ka darbojas.

Nakts

Pagājušā nedēļas nogalē tika pārvarētas bailes no tumsas un tumšiem mežiem, un es piedalījos savās pirmajās nakts-o sacensībās Latvijā. Un, starp citu, bija pavisam labi - šī gada LČ zelta medaļa izcīnīta!

Latvijas čempionāts nakts orientēšanās norisinājās man diezgan zināmā mežā - Baložos. Treniņus gan tur skrienu visnotaļ bieži, taču ne pa tumsu, un arī ar karti ne pārāk bieži, tāpēc, tici vai nē, bet sajūta kā māju mežā man bija vien distances sākumā. Kļūdas distancē netika pieļautas, iespējams, tādēļ, ka lielāko daļu etapu izvēlējos veikt pa taciņām un celiņiem nevis pa taisno, man ne pārāk patīkamajā tehnikā - compass orienteering. Jāatzīst gan, ka purva taurenītī daži punkti tik viegli nepadevās, bet visā visumā tehniskais izpildījums mani pavisam apmierināja:)

Un naktī skrienot, ir tā patīkamā sajūta, ka skrienas tik nereāli ātri un viegli - diezgan labi pašapziņas nostiprināšanai:)

Pēc finiša visi varēja kārtīgi sadzerties visdažādākās tējas un saēsties visdažādākos cepumus un vafelītes (un es, saprotams, šo lielisko iespēju garām nelaidu). Un LČ neraksturīgi dāsna apbalvošana - pavisam patīkami. Savu kartupeļu diētiņu uz vienu nedēļas nogali nomainīju ar kliņģera atslodzes dienām.

Svētdienas rīts gan nāca ar šādām tādām negaidītām atklāsmēm - pirmkārt, bija parādījušās iesnas, un, otrkārt, finišā it kā nedaudz sasistais kājas īkšķis palielinājies izmēros un ieguvis zilganu nokrāsu.

Fun fun fun - kā izrādās īkšķis ir salauzts, un tas nozīmē, ka manas rudens brīvdienas turpinās!

Cheers!

25manna un nedaudz Kurzemes 'zaļā'.

Nedēļas nogale mani aizveda uz Zviedriju un svētdien uz Kurzemes zaļajiem biezokņiem.
Jau ceturtdien devāmies ceļā uz Stokholmu (šoreiz gan caur Tallinu – gandrīz izdevīgi). Piektdien pirmo reizi iemēģināju IKEA, un sapratu, ka bez kartes tas ir diezgan šaubīgs pasākums (apmaldīties ir vieglāk nekā visbaisākajā mežā). Vakarpusē tika aizvadīts patīkams treniņš kādā rudenīgā zviedru mežā, pie mistiska miestiņa netālu no Södertälje.

25manna.

Pagājušajā gadā skrēju somu kluba Pihkaniskat komandā, diemžēl finišējām bez rezultāta. Šogad Pihkaniskat tika nomainīts pret norvēģu klubu, un kā izrādās kā ne, tad Kongsberg OL 25mannā nepiedalās. Un varbūt labi vien ir, jo tādā veidā varu tur skriet Kāpas komandā. Es tiku izvēlēta priekšpēdējā – 24. – etapa veikšanai.

Sacensību centram vieta izvēlēta diezgan oriģināla – blakus izgāztuvei. Bet visādi citādi labs pasākums. Kopumā komanda nostartēja pavisam neslikti. Es savā etapā iegāju 94. vietā. Jau iepriekš zināju, ka karte ir tīri sarežģīta – praktiski neviena ceļa, tikai smalks reljefs ar nelieliem purviņiem. Sākumā karte lasījās tīri labi, taču pēc kāda laika devu priekšroku uzticēties zviedru skrējēju apvidus izpratnei. Tā nu 6 etapus noskrēju palielā kompānijā. Un pēc tam kompānija pazuda – tā arī nesaprotu kur un kāpēc. Bet fakts tāds, ka es finišēju tomēr ātrāk. Savu distanci kopumā veicu tīri labi – bez pārlieku lielām kļūdām, apvidum pieņemamā ātrumā. Un Kāpas komandu izdevās pacelt par 17 vietām – finišēju 77. vietā. Un pēdējo etapu ļoti pārliecinoši un labi veica Jānis, komandu paceļot vēl par 9 vietām. Un tā nu galu galā izcīnījām 68. vietu.

Vakarā, protams, tas tika arī godam atzīmēts – sauksim to par ballīti „Stokholma – Rīga”.

Talsu pauguraines kauss.

Uzreiz pēc pietauvošanās Rīgas ostā jau devos ceļā uz Latvijas Kausa noslēdzošo posmu – Talsu pauguraines kausu. Mežs – zaļš, laiks – rudenīgs. Lielu kļūdu gan man nebija. Bet ātrums, ar kādu biju izlēmusi veikt šo zaļo distanci, tādas nemaz nepiedotu. Uzvarēju, un nopelnīju kartupeļu diētiņu:)

Tagad lielā rudens atpūtiņa. Nelieli motivācijas meklējumi, un nemaz tik ilgi, kad jau jāsāk gatavoties nākamā gada sezonai.

Is it that simple? How can I get there then?

France, je t'adore!

Pagājušās trešdienas pusdienlaikā pavisam nesliktā kompānijā Rīgas lidostā iekāpām lidmašīnā ar galamērķi Ženēva, un devāmies pēc jauniem iespaidiem, interesantām distancēm nepierastos apvidos un vienkārši pozitīvām emocijām. Nē, par spīti tam, ka piezemējāmies Šveicē (un Šveicē man ļoti patīk), mēs turpinājām savu ceļu. Īstais galamērķis bija Annecy - ne pārāk liela pilsētiņa Francijā, 40 minūšu brauciena attālumā no jau pieminētās Ženēvas.

Kopā saskrējām 4 treniņus franču mežos (kartēs), 1 Pasaules Kausa modeli, 1 nakts sprintu Annecy vecpilsētā un vienu Pasaules Kausa distanci. Vēl tam visam papildus uzkāpām Monblānā (ok, ne mēs kur kāpām, ne arī tas, kur nokļuvām bija Monblāns, bet nepiesiesimies vārdiem), un izpildījām arī savu pilsoņa pienākumu 2. oktobrī (tiem, kam aizmirsies - bija vēlēšanas).

 

Franču apvidus, godīgi sakot, pamatīgi pārsteidza, un visticamāk ne vien mūs, bet lielāko daļu tos iemēģinājušos orientieristus. Kartes detalizētas, bet mežā izskatās vēl krietni interesantāk (nesaprotamāk). Viens no treniņiem tika aizvadīts kartē, kas jau iepriekš bija izpelnījusies orientieristu ievērību - par slavenais franču žandarms to smaidot esot nosaucis par hell . Otrajā piegājienā jau mums TUR gāja krietni vien labāk, un man izdevās paņemt gandrīz visus ieplānotos kontrolpunktus. Izjūtas - interesantas.

Skrējām arī kartē, kas lasījās gana labi, un viss bija saprotams, vienīgi pamats zem kājām tāds šaubīgs - akmeņais, klinšains un daudz, daudz sagāztiem kokiem.

Pasaules Kausa distances modelī jau sapratām, ka tik traki, kā sākumā šķita, tomēr nebūs (ko gan vēl nevar apgalvot par nākamā gada Pasaules čempionātu). Tātad, modelītis bija jau krietni saprotamā kartē, ar ne pārāk sliktu skrienamību (tas jau, protams, nenozīmē, ka mums modelītī izdevās iztikt bez kļūdām ).

Sestdienas vakarā skrējām nakts sprintu. Fight with the night. Lai arī rezultāts tāds šaubīgs, taču jāatzīst, ka bija pavisam interesanti:) un emocijas labas. Un Aija paņēma viktoriju (tajā tomēr daloties ar britu skrējēju, jo viņām izdevās distanci veikt ar pavisam vienādu laiku).

Un svētdienā cīnījāmies Pasaules Kausa 10. posmā - garajā distancē. Kļūdas bija visiem, tikai citiem lielākas, citiem mazākas. Man pavisam labi veicās līdz 11. kontrolpunktam - kļūdiņas, saminstināšanās ne ilgākas par 20 sekundēm (kas šajā apvidū laikam skaitījās almost perfect). Un uz 12. KP apvidus mani tomēr uzvarēja. Kļūdījos apmēram 3 minūtes. Tam sekoja neveiksmīga ceļa izvēle garajā etapā uz 13. KP. Un kā punktiņš uz i ķļūdu ziņā bija 17.KP meklējumi apmēram 8 minūšu garumā. Lielajās kļūdās saskaitījās vismaz 15 minūtes. Rezultātus var apskatīties šeit. Un arī splitus var mēģināt paskatīties. Un, starp citu, svētdien Annecy bija pavisam labs laiciņš - plus 25 un saulains. Bijām atpakaļ vasarā.

Bet jau pirmdienas vakarpusē nokļuvām atpakaļ rudenī - Rīgā.

And off I go again. Rīt jau dodos uz Zviedrijas pusi, lai piedalītos 25mannā. Un šogad OK Kāpa sastāvā. Un būs forši:) Jo arī Zviedrijā man patīk tīri labi.

Rudens kā rudens.

Vispār man patīk rudens. Šodien skrēju Cēsu Rudenī, apmēram tur, kur Amata ietek Gaujā. Tādā diezgan tipiskā Cēsu puses mežā. Pēcgarša laba, pat ņemot vērā, ka laiks bija vēss, vējains, un brīžiem lietains, un piegājiens kartes zīmēšanā – visnotaļ māksliniecisks.

Toties distance tiešām interesanta un mežs, kā jau iepriekš minēju, Cēsīm raksturīgs – tātad izaicinošs (kalniņi, gravas un „zaļie”) un tomēr skaists:)

Kājas jutās tīri neslikti, taču jau distances pašā sākumā sapratu, ka ar prātiņu sarunāt nedaudz sakoncentrēties šim pasākumam viegli nebūs. Un tā arī bija. Kopā distancē kļūdās atstāju apmēram 9 minūtes. Saprotu, ka lielāko daļu kļūdu pieļāvu tikai tādēļ, ka biju neuzmanīga, taču pāris minstināšanās un kļūdiņas tika pieļautas, jo brīžiem šķita, ka rokās turu gleznu nevis karti. Tomēr veiksmīgi tiku līdz galam un, padomā tik, arī uzvarēju;)

Grafikus vari apskatīties šeit.

Fotoaparāts ir izlādējies. Lādētājs kaut kur dikti tālu nolikts tā, „lai nepazūd”. Un līdz ar to arī karti ar savu ceļu šeit nelikšu. Sorry.

Un tagad ēdu balvā dabūtās konfektes. Pavisam neslikti!

NIKE RIGA RUN

Varbūt pamanīji, jaukais lasītāj, ka svētdien bija dikti labs laiks. Tas tā bija tāpēc, ka Mežaparkā vairāki simti cilvēku ar sportiskām nosliecēm bija nolēmuši piedalīties skrējienā. Un arī es nolēmu pirmo reizi izmēģināt kā tad īsti tas ir - skriet bez orientēšanās elementiem, pa asfaltu. Un, starp citu, man patika:)

Kā jau iepriekš minēts, laiks bija skriešanai patīkams, cilvēki daudz, bet ne pārāk, atmosfēra laba. Nedaudz dīvaini gan bija, ka starts tika atlikts par pusstundu, par to paziņojot vien 10 minūtes pirms paredzētā starta laika, bet tas jau nekas - bija vairāk laika, lai kārtīgi pirms starta sasmietos un izpļāpātos.

Par pašu skriešanu. Atzīšos godīgi, sajēgas par to, cik ilgu laiku man varētu prasīt šie 10 kilometri man nebija nekādas (tas nekas, ka visi ar mākslīgo intelektu apveltītie pulksteņi un citas ierīces apgalvoja, ka līdz 10 kilometriem pietrūkuši kādi 250 metri,- es uzskatu, ka noskrēju 10km:p ). Galu galā nepagāja ne 43 minūtes un es 90. vietā gandrīz pavisam reizē ar savu kluba biedru Kārli O. finišēju. Rezultāts 42:51,55. Līdz 6. vietai sieviešu konkurencē pietrūka 20 sekundes. Taču 3. vietu izcīnīja Aija! (un vēl pie tam ar pavisam nesliktu rezultātu;) ) Un 10. vietā sieviešu konkurencē ierindojās neviena cita kā mums jau zināmā blondīnīte Kika.

Pēc neilga atelpas brīža viena draugu stafetes komanda deva man iespēju pacīnīties vēlreiz (kā izrādās, no rīta viena komandas skrējēja ieguva nejauku muguras traumu un startēt nevarēja). Šoreiz gan katram bija jāskrien vien 2,5 km. Rezultātos gan var redzēt, ka mūsu jautrajai komandai visilgāk (varētu pat apgalvot, ka krietni ilgāk) izpildījies tieši mans etaps, bet tas jau mums netraucēja iegūt lielisko 5. vietu! Tātad, komandā (O-team) skrējām - Anatolijs, es, Krista un pēdējo etapu nolidoja jau šur tur izslavētā Lapsa:)

Kopsavilkums? - Labi pavadīta svētdiena:)

Latvijas čempionāts. Tuksnesis. Nātres.

Aizvadītajā nedēļas nogalē spraigas cīņas un karstas emocijas virmoja gaisā kā lietainajā sestdienā, tā arī saulainajā svētdienā pie Irbenes radioteleskopa. Sestdienā vidējā distance, svētdienā stafete.

Irbenes kartē (kas starp citu ir nominēta, lai kļūtu par vienu no 100 kartēm, you should run on before you die) ir iespējams skriet pavisam atšķirīgos apvidos - viegli skrienamā un labi pārredzamā piejūras kāpu mežā, brikšņainā, nātrēm pilnā zaļajā un tuksnesī. Lieliska karte un apvidus. Tiešām.

VIDĒJĀ DISTANCE.

Vidējās distances rezultāti ir apskatāmi šeit. Un spliti šeit. Un šeit var apskatīties distanci ar manu ceļu. Es ar savu distanci tiku galā tīri labi līdz 9. kontrolpunktam. Uz 10. KP pieļāvu kļūdu, aizskrienot pa taciņu, kura kartē nemaz nebija, taču biju pilnīgi pārliecināta, ka skrienu pa īsto. Un tā nu nokļuvu tuksnesī, it kā punkta īstajā vietā, un neko vairs nesapratu. Man tur viss sakrita, viss izskatījās tieši kā īstajā vietā kartē. Tikai bedri ar savu KP nevarēju atrast. Un tad kaut kā palēnām aizkāpa. Un tad arī uz nākamo kontrolpunktu izpildījos. Aizskrēju stipri par daudz pa kreisi. Un tad jau pazuda pārliecība un, godīgi sakot, arī cīņasspars. Galu galā bronziņa.

Vakarā uzkāpām Baltijas augstākajā bākā - Miķeļbākā.

STAFETE.

Līdz šim Latvijas čempionātos divas reizes (vai arī var teikt, tik reizes, cik esam skrējušas stafeti šādā sastāvā) kaut ko izlēmām mainīt etapu sadalījumā, un abas reizes kaut kas nogāja greizi. Šoreiz nolēmām, ka skriesim kā parasti - es pirmo, Irita otro un Madara trešo etapu. Un labi vien ir, ka tā izlēmām, jo šogad beidzot izcīnījām Latvijas čempionāta medaļas stafetē!:)

Šeit ir rezultāti. Es savu pirmo etapu veicu tīri labi. Mēģinot izvairīties no nātrēm uz otro kontrolpunktu sanāca visnotaļ neveikls ceļa variants, tāpat ar ceļa varianta izvēli neveicās uz 10. kontrolpunktu (kur visgudrāk būtu bijis izmantot iepriekšējās dienas taciņu uz startu). Un kārtīgi izpildījos arī uz skatītāju, kur 200 metru garā etapiņā zaudēju apmēram pusminūti, jo šeit, lūk, nevajadzēja izmantot vakardienas starta taciņu (taču es izlēmu, ka jāizmanto). Nu dažreiz aizveras. Tā tas vienkārši ir. Pēc skatītāju punkta pavisam patīkama distances daļa - nekādu nātru, dubļu un muļķīgu ceļu variantu. Otrajā etapā Irita ar savu darbiņu tika galā tīri labi, pāris nesaprašanās ar karti gan viņai bijušas, taču tas netraucēja stafeti arī Madarai nodot 1. vietā. Atrāviens no sekojošām komandām (kurām pēdējo etapu veica līdz šim nezināmā Aija, šī gada Latvijas čempione vidējā distancē Krista, un vēl arī jauniešu dinamīts Sabīne) gan vairs bija pavisam neliels, taču cīņa par medaļām ļoti reāla. Un Madarai izdevās veikt distanci bez lielām kļūdām un noturēt mūsu komandu medaļotajā trijniekā!

Šī gada LČ bilance: 2 bronzas. Ir, kur tiekties;)

No nātrēm kājas un rokas ir sarkanas un dikti sūrst vēljoprojām. Patraks sporta veids. Nākamajā nedēļas nogalē pamēģināšu ko citu, un stāsta, ka tur nātres un tuksneši nebūšot - Nike Riga Run.

Bet tad jau gan laikam atpakaļ mežos - pēc divām nedēļām Cēsu Rudens. Un oktobra sākumā neliela nometnīte un Pasaules Kausa posms Francijā. Un pēc tam 25manna Zviedrijā. Un varbūt šogad ir pienācis laiks pārvarēt bailes no tumšiem mežiem un izmēģināt ari Latvijas čempionātu nakts-o. Nu lūk, plāns šim rudenim ir:)

Neliels ieskats militārajās izklaidēs jeb CISM 2010. (MWOC'10)

Jau nākamajā dienā pēc Pasaules Čempionāta stafetes četri no WOC tīma devās turpināt iekarojumus vikingu zemē. Nākamais galamērķis - Heistadmoen (netālu no jau nedaudz zināmās Kongsberg, kas ir apmēram 100km uz dienvidrietumiem no Oslo). Tur norisinājās Pasaules militārais čempionāts. Par laimi sacensību programma bija visnotaļ patīkami nepārspīlēta - otrdienā vidējā distance, trešdienā brīvā dienā, ceturtdienā nosacīta garā distance un piektdienā stafete.

Vidējās distances rezultāti (arī spliti un grafiki) ir apskatāmi šeit. Ak, piedod man, lieliskais lasītāj!, bet man ir miiilzīgs slinkums fotogrāfēt distances un kartes:p Pastāstīšu vien to, ka mežs bija tīri viegli skrienams, diezgan labi pārredzams, nevarētu teikt, ka tehniski sarežģīts. Distance īsa - 3,6km. 13 kontrolpunkti. Nedaudz lija. Aija noplosījās kā jau Aija, un nosargāja savu jau pagājušo gadu izcīnīto vidējās distances čempiones titulu:)

Garā distance (nosacīti, ja ņem vērā, ka distances garums bija 6,7km) kā jau iepriekš rakstīju norisinājās ceturtdien. Tajā pašā mežā, kur vidējā distance. Arī finišs un pat starts tas pats. Garās distances rezultāti ir meklējami te. Nedaudz lija. Padaudz kļūdījos. Un Aija atkal plosījās kā jau Aija, un izcīnīja sev vēl vienu čempiones titulu! Un arī Mārtiņš nocīnījās godam, iegūstot bronzu.

Un tā kā mums komandā ir tik ātra blondīne, tad pie bronzas medaļām komandu kopvērtējumā tikām arī ne tik veiklās es un Kika:)

Piektdienā stafete. Finišs tas pat, kas vidējā un garajā distancē. Arī mežs tas pats. Nelija, pat spīdēja saule. Es skrēju pirmo etapu. Kika - otro, un Aija - trešo. Distance 3,9km. Un šajos 3,9km vēl divreiz paspējām atrādīties skatītāju etapos sacensību arēnā. Stafetes rezultāti ir šeit. Finišējām 4. vietā. Un cīņa finišā bija dikti spraiga.

Apbalvošanā divreiz mēģinājām izdziedāt līdzi Latvijas himnas diezgan īpatnējai versijai. Bet jebkurā gadījumā dikti priecājāmies.

Un tagad laiks vasaras brīvdienām:)

vēl šis tas par WOC

Tātad, 15.augustā ar stafetēm noslēdzās 2010. gada Pasaules čempionāts. Visbiežāk stafetēs skrienu 1. etapu, taču šoreiz izlēmām nedaudz savādāk un tas prieks paplosīties 1. etapā tika Kikai. Es skrēju 2. etapu, un stafeti 3. etapā noslēdza Aija.

Distances bija tehniski visnotaļ vieglas, ātras un arī ar farstiem organizatori pārāk nebija aizrāvušies. Rezultāti ir apskatāmi šeit. GPS ceļus var paanalizēt šeit.

Par savu veikumu varu teikt vien to, ka centos. Centos pieķert tuvākās priekšā esošās komandas, centos noskriet distanci tīri, bez kļūdām, centos skriet, cik spēka. Brīžiem viss izdevās, brīžiem ne. Ne tik viegli padevās 3., 5., 10., 11.KP.

Finišējām 17. vietā. Kā ir, tā ir.

WOC 2010 kopsavilkums:

sprints: kvalifikācijā 17. vieta.

vidējā distance: kvalifiķācijā 19. vieta.

garā distance: kvalifikācijā 13. vieta => finālā 36. vieta.
stafete: 17. vieta. Etapā 16. laiks.

 

Ir, pie kā piestrādāt!

France, be aware!;)

Garākā WOC'10 cīņa

Šodien ir brīvdiena. Un labi, ka tā, jo kājas pēc vakardienas cīniņa 1:39:00 garumā jūtas visnotaļ sagurušas. Iepriekš tiku minējusi, ka distances, uz kurām šajā čempionātā lieku lielāku uzsvaru ir sprints un vidējā. Laikam uzsvaru uz tām uzliku pārāk lielu, un muļķīgu kļūdu dēļ pat nekvalificējos.

Taču kvalificējos garajai distancei. Nevarētu teikt, ka kvalifikācijas skrējiens noritēja tā, kā būtu vēlējusies  un liels bija pārsteigums, ka ieguvu iespēju piedalīties šī čempionāta garākajā cīņā - garās distances finālā.

Kvalifikācijas rezultāti.

Kvalifikācijas karte. 

Kvalifikācijas distances sākums izdevās vairāk vai mazāk labs - pie 7. KP biju 7. vietā. Taču veicot garo etapu uz 8. KP ieskrēju zaļākā apvidū un pazaudēju lēcu. Nevarētu gan apgalvot, ka ar vienu lēcu neko neredzu, taču nedaudz traucējši, protams, bija. Un diez vai tas bija iemesls, lai 8. punkta rajonā 4 minūtes mēģinātu atrast īsto ielociņu. Nedaudz nesapratos ar karti arī dodoties uz 9. kontrolpunktu. Taču distances visstulbākā kļūda visticamāk bija ceļa variants (ja to tā vispār var nosaukt) uz pēdējo kontrolpunktu. Un kā jau iepriekš teicu, tad liels bija pārsteigums, ka finālā tomēr esmu tikusi. Un liels bija arī preiks par izcīnīto Pasaules čempionāta finālu. Kvalifikācijā ieguvu 13. vietu savā hītā. Finālā tiek 15.

Par attiecīgu samaksu ir iespējams apskatīties garās distances fināla GPS ceļus visiem finālistiem. Diemžēl mums šeit ir nedaudz palēns internets un arī daži labi fotoaparātu lādētāji ir aizmirsušies mājās, un arī ir neliels slinkumiņš, tāpēc šeit ir apskatāma garās distances karte (un lielisku iespēju, Tev, mīļais lasītāj izdomāt savus labākos ceļa variantus). Un šeit ir spliti. Skrējām mēs 9.9 kilometrus, atzīmējāmies 23 kontrolpunktos un uzskrējām (uzkāpām) vismaz 106 horizontāles (530 metru kāpums).

Ieguvu 36. vietu.  Kā izrādās, tad garajos etapos esmu izvēlējusies vinnējošos ceļa variantus (par ceļa varianta izpildi, ātrumu, spēku un izturību gan varētu apgalvot, ka tie vēl nav tik vinnējošā līmenī).
Pēc distances bija zināms sagurums. Taču bija arī gandarījums par to, ka izturēju. Un par to, ka ceļā no 21.KP līdz finišam savu rezultātu uzlaboju par 1 vietu :p

Rīt Aija plosīsies vidējās distances finālā. Būs pasmaga diena, jo, ziniet, arī fanot nav nemaz tik viegli! :)

Mežizstrāde Trondheimā.

Šodien tika aizvadīti šī gada Pasaules čempionāta vidējās distances kvalifikācijas skrējieni. Diez vai ir iespējams apgalvot, ka Latvijas komandai gāja labi. Sīkāk stāstīšu gan tikai par sevi - un starp citu, es nekvalificējos. Patiesībā, vidējā distance bija tieši tā, uz kuru liku vislielākās cerības, bet šodien tās noteikti neattaisnoju. Savā hītā paliku 19. Kvalificējas 15. Līdz 15. vietai man pietrūka 2 minūtes.

Šeit ir apskatāmi GPS ceļi. Un lieki piebilst, ka manējais ir diezgan bēdīgs.

Vakar bija sprinta diena. Sprinta finālam es nekvalificējos. Visos etapos, kuri bija garāki un kuros bija iespējami dažādi ceļa varianti, es izvēlēlojos garākos, sarežģitāk izskrienamos un vienkārši neizdevīgākos. Kvalifikācijas rezultāti ir apskatāmi šeit.

Taču viena laba ziņa ir - beidzot man ir samērā glīta skriešanas bilde.

Šobrīd sīkāki komentāi par distancēm nesekos. Iespējams, tam saņemšos brīvajā dienā - dienā pēc rītdienas. Rīt ir garās distances kvalifikācija. Man ir pirmā minūte - almost perfect! 

3 days left

Šķiet vēl tikko bija ziema, un domas par šī gada WOC ir vien tālas vasaras vīzijas. Nevarētu gan apgalvot, ka pavisam nemanot, bet ir pienākušas (gandrīz) gada svarīgākās sacensības - kā saka WOC'10 mājaslapa: 3 days left.

Rīt pusdienlaikā lieliskā Latvijas izlase dosies uz Trondheimu - šī gada Pasaules čempionāta mājvietu. Mana blodziņa lejasdaļā var apskatīt Trondheimā valdošos laikapstākļus, un pagaidām izskatās, ka mūs TUR sagaidīs patīkams un saulains laiks.

Organizatori šim čempionātam dod devīzi: "A spectacular, urban and visible WOC". Kaut kur nesen lasīju, ka būšot ap 5000 skatītāju. Diezgan iespaidīgi. Skatāms šis čempionāts būs arī tādēļ, ka tiks izmantoti GPS. Un cik noprotams, tad nevis tikai izredzētajiem (kā tas bijis iepriekš), bet visiem attiecīgās distances veicējiem. Ja runāju pati par sevi, tad tas rada nedaudz lielāku spriedzi, ņemot vērā, ka manām gaitām dzīvajā līdzi sekot varēs it visi, kuriem tas interesē. Bet jebkurā gadījumā, koncentrēšos veicamajai distancei nevis domāšu par to, cik interesanti tas varētu izskatīties uz ekrāna.

Ko es šajā čempionātā skriešu? - Visu. Neapdomāts maksimālisms? - Nē. Aprēķins.

Lielāku uzsvaru gan likšu uz sprintu, vidējo un stafeti. Mans mērķis visām distancēm ir tās veikt tik labi, cik labi šobrīd to varu izdarīt, un lai pēc finiša ir tā sasodīti patīkamā gandarījuma sajūta par padarīto. Es nevaru ietekmēt laikapstākļus un es nevaru ietekmēt citu sniegumu, taču par laimi manos spēkos ir noskaņot savas domas un ietekmēt savu sniegumu :)

Ir lietas, ko vēl labprāt uzrakstītu un pastāstītu, BET.. izskatās, ka jāsāk kārtot somas.

jebkurā gadījumā - Turiet īkšķus un sūtiet mums visiem savas vislabākās domas!;)

Jaunākās baumas..

Nu tad sākot ar šo brīdi arī manām gaitām sekot līdzi varēs šeit - blodziņā.
Centīšos Tev, lieliskais lasītāj, jaunumus pastāstīt (ierakstīt) šeit pēc iespējas regulāri, taču būšu atklāta - neko nesolu :p