Pagājušās trešdienas pusdienlaikā pavisam nesliktā kompānijā Rīgas lidostā iekāpām lidmašīnā ar galamērķi Ženēva, un devāmies pēc jauniem iespaidiem, interesantām distancēm nepierastos apvidos un vienkārši pozitīvām emocijām. Nē, par spīti tam, ka piezemējāmies Šveicē (un Šveicē man ļoti patīk), mēs turpinājām savu ceļu. Īstais galamērķis bija Annecy - ne pārāk liela pilsētiņa Francijā, 40 minūšu brauciena attālumā no jau pieminētās Ženēvas.
Franču apvidus, godīgi sakot, pamatīgi pārsteidza, un visticamāk ne vien mūs, bet lielāko daļu tos iemēģinājušos orientieristus. Kartes detalizētas, bet mežā izskatās vēl krietni interesantāk (nesaprotamāk). Viens no treniņiem tika aizvadīts kartē, kas jau iepriekš bija izpelnījusies orientieristu ievērību - par slavenais franču žandarms to smaidot esot nosaucis par hell . Otrajā piegājienā jau mums TUR gāja krietni vien labāk, un man izdevās paņemt gandrīz visus ieplānotos kontrolpunktus. Izjūtas - interesantas.
Skrējām arī kartē, kas lasījās gana labi, un viss bija saprotams, vienīgi pamats zem kājām tāds šaubīgs - akmeņais, klinšains un daudz, daudz sagāztiem kokiem.
Pasaules Kausa distances modelī jau sapratām, ka tik traki, kā sākumā šķita, tomēr nebūs (ko gan vēl nevar apgalvot par nākamā gada Pasaules čempionātu). Tātad, modelītis bija jau krietni saprotamā kartē, ar ne pārāk sliktu skrienamību (tas jau, protams, nenozīmē, ka mums modelītī izdevās iztikt bez kļūdām ).
Sestdienas vakarā skrējām nakts sprintu. Fight with the night. Lai arī rezultāts tāds šaubīgs, taču jāatzīst, ka bija pavisam interesanti:) un emocijas labas. Un Aija paņēma viktoriju (tajā tomēr daloties ar britu skrējēju, jo viņām izdevās distanci veikt ar pavisam vienādu laiku).
Bet jau pirmdienas vakarpusē nokļuvām atpakaļ rudenī - Rīgā.
And off I go again. Rīt jau dodos uz Zviedrijas pusi, lai piedalītos 25mannā. Un šogad OK Kāpa sastāvā. Un būs forši:) Jo arī Zviedrijā man patīk tīri labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru