svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Atpakaļ vasarā

Kopš Latvijas čempionāta Cēsīs jau ir pagājis kāds laiciņš, un es, protams, nedaudz atvainojos, ka šeit – virtuālajā vidē – neesmu devusi nekādu ziņu par sevi.
Jūtu, ka man tiek piedots. Paldies :)

Īsumā par to, kas notika kopš LČ Cēsīs līdz Pasaules čempionātam.

VENLA
Kur tie laiki?! Bet nekā, tomēr atceros vēl visu diezgan labi. Četru etapu stafetē skrēju trešo etapu. Skrēju Kongsberg OL sastāvā, un mūsu galvenais mērķis bija uzlabot iepriekšējā gada sniegumu – 31. vietu. Pirmais etaps mums iznāca nedaudz ierasti satraucoši labā vietā – 7. Otrajā etapā tika pieļautas mazākas un arī lielākas kļūdas un tā trešais etaps jeb es distancē devos 64. vietā. Mans distances uzdevums tomēr nemainījās, un veiksmīgi to izpildot stafeti ceturtajam etapam nodevu 26. vietā. Un pēdējais etaps noskrēja labi un noturēja komandu tajā pašā – 26. vietā. Mērķis izpildīts! Par to nopelnījām ballīti „Helsinki – Stokholma”.


O-festivalen
Pēc Jukolas devos uz Kongsbergu patrenēties un pieēsties norvēģu brūno sieru. Treniņi tika aizvadīti uz visiem 100. Un tā, pēc tur aizvadītas nedēļas, klāt bija norvēģu lielākās (plašāk apmeklētās) sacensības – O-festivalen. Netālu no Oslo. Sprints, garā un stafete. Distances – interesantas, apvidus – tipisks Oslo apkārtnei, spēka – maz. Bet kopumā iepriecinoši.


Reģionālais militārais orientēšanās čempionāts (iespējams, ka šis nav oficiālais nosaukums)
No Norvēģijas mājās atgriezos svētdienā vakarā, pirmdienā no rīta ierados pēc sava bakalaura diploma LU aulā un tūlīt pēc tam jau biju ceļā uz V-ru (manuprāt, šis ir veids, kā tā pilsēta, ko latvieši mēdz dēvēt gan par Viru, Voru, gan Veriem, pareizi jāizrunā), Igaunijā.
Īsi pārstāstot: distances – modelis, vidējā un stafete; konkurence – maigi sakot neliela; 2 zelta medaļas; Munameģis, Rouge; V-ru pludmale; 4 siltas vasaras dienas; nedaudz kamuflāžas.


KĀPA
Pa taisno no V-ru (nākamajā dienā pēc kamuflāžas banketa) devāmies uz Latvijas orientēšanās svētkiem – Kāpas trīsdienām Smiltenē. Pirmā diena raksturojama ar karstumu, slāpēm, purviem un lēnumu. Otrā diena raksturojama ar kapitālu nogurumu, pārgājienu, patraku karstumu un slāpēm. Labi, ka vakars nāca stipri atspirdzinošāks! Trešā diena raksturojama ar diezgan iepriecinoši veiktu distanci un 3. vietu kopvērtējumā, kas pēc 2. dienas šķita kā neaizsniedzama ilūzija.
Trešo dienu jeb apbalvošanu, protams, vēl var raksturot arī ar šampanieša lietu (un par to diezgan priecīgiem bērniem! (bildes kreisais stūrītis)) :)

JŪLIJS
Pēc Kāpas nāca diezgan gaidītās atpūtas dienas, un neilgi pēc tam pēdējais sagatavošanās posms Pasaules čempionātam augustā Francijā.
Treniņi, vasarīgas izpriecas un smilšu kaste uz AB dambja raksturoja manu vasaras vidu.


Kodolīgi.
Jācer, ka par Pasaules čempionātu saņemšos uzrakstīt tuvākajā laikā. Un tad vēl šo to, un tad tēlošu, ka nekas nav iekavēts un esmu cītīgi rakstījusi visu laiku. Starp citu, esmu nolēmusi turpināt censties kļūt gudrāka, tāpēc vēl joprojām esmu students, tepat Latvijā.