Nakts

Pagājušā nedēļas nogalē tika pārvarētas bailes no tumsas un tumšiem mežiem, un es piedalījos savās pirmajās nakts-o sacensībās Latvijā. Un, starp citu, bija pavisam labi - šī gada LČ zelta medaļa izcīnīta!

Latvijas čempionāts nakts orientēšanās norisinājās man diezgan zināmā mežā - Baložos. Treniņus gan tur skrienu visnotaļ bieži, taču ne pa tumsu, un arī ar karti ne pārāk bieži, tāpēc, tici vai nē, bet sajūta kā māju mežā man bija vien distances sākumā. Kļūdas distancē netika pieļautas, iespējams, tādēļ, ka lielāko daļu etapu izvēlējos veikt pa taciņām un celiņiem nevis pa taisno, man ne pārāk patīkamajā tehnikā - compass orienteering. Jāatzīst gan, ka purva taurenītī daži punkti tik viegli nepadevās, bet visā visumā tehniskais izpildījums mani pavisam apmierināja:)

Un naktī skrienot, ir tā patīkamā sajūta, ka skrienas tik nereāli ātri un viegli - diezgan labi pašapziņas nostiprināšanai:)

Pēc finiša visi varēja kārtīgi sadzerties visdažādākās tējas un saēsties visdažādākos cepumus un vafelītes (un es, saprotams, šo lielisko iespēju garām nelaidu). Un LČ neraksturīgi dāsna apbalvošana - pavisam patīkami. Savu kartupeļu diētiņu uz vienu nedēļas nogali nomainīju ar kliņģera atslodzes dienām.

Svētdienas rīts gan nāca ar šādām tādām negaidītām atklāsmēm - pirmkārt, bija parādījušās iesnas, un, otrkārt, finišā it kā nedaudz sasistais kājas īkšķis palielinājies izmēros un ieguvis zilganu nokrāsu.

Fun fun fun - kā izrādās īkšķis ir salauzts, un tas nozīmē, ka manas rudens brīvdienas turpinās!

Cheers!