Vispār man patīk rudens. Šodien skrēju Cēsu Rudenī, apmēram tur, kur Amata ietek Gaujā. Tādā diezgan tipiskā Cēsu puses mežā. Pēcgarša laba, pat ņemot vērā, ka laiks bija vēss, vējains, un brīžiem lietains, un piegājiens kartes zīmēšanā – visnotaļ māksliniecisks.
Toties distance tiešām interesanta un mežs, kā jau iepriekš minēju, Cēsīm raksturīgs – tātad izaicinošs (kalniņi, gravas un „zaļie”) un tomēr skaists:)
Kājas jutās tīri neslikti, taču jau distances pašā sākumā sapratu, ka ar prātiņu sarunāt nedaudz sakoncentrēties šim pasākumam viegli nebūs. Un tā arī bija. Kopā distancē kļūdās atstāju apmēram 9 minūtes. Saprotu, ka lielāko daļu kļūdu pieļāvu tikai tādēļ, ka biju neuzmanīga, taču pāris minstināšanās un kļūdiņas tika pieļautas, jo brīžiem šķita, ka rokās turu gleznu nevis karti. Tomēr veiksmīgi tiku līdz galam un, padomā tik, arī uzvarēju;)
Grafikus vari apskatīties šeit.
Fotoaparāts ir izlādējies. Lādētājs kaut kur dikti tālu nolikts tā, „lai nepazūd”. Un līdz ar to arī karti ar savu ceļu šeit nelikšu. Sorry.
Un tagad ēdu balvā dabūtās konfektes. Pavisam neslikti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru