Aizvadītajā nedēļas nogalē spraigas cīņas un karstas emocijas virmoja gaisā kā lietainajā sestdienā, tā arī saulainajā svētdienā pie Irbenes radioteleskopa. Sestdienā vidējā distance, svētdienā stafete.
Irbenes kartē (kas starp citu ir nominēta, lai kļūtu par vienu no 100 kartēm, you should run on before you die) ir iespējams skriet pavisam atšķirīgos apvidos - viegli skrienamā un labi pārredzamā piejūras kāpu mežā, brikšņainā, nātrēm pilnā zaļajā un tuksnesī. Lieliska karte un apvidus. Tiešām.
VIDĒJĀ DISTANCE.
Vidējās distances rezultāti ir apskatāmi šeit. Un spliti šeit. Un šeit var apskatīties distanci ar manu ceļu. Es ar savu distanci tiku galā tīri labi līdz 9. kontrolpunktam. Uz 10. KP pieļāvu kļūdu, aizskrienot pa taciņu, kura kartē nemaz nebija, taču biju pilnīgi pārliecināta, ka skrienu pa īsto. Un tā nu nokļuvu tuksnesī, it kā punkta īstajā vietā, un neko vairs nesapratu. Man tur viss sakrita, viss izskatījās tieši kā īstajā vietā kartē. Tikai bedri ar savu KP nevarēju atrast. Un tad kaut kā palēnām aizkāpa. Un tad arī uz nākamo kontrolpunktu izpildījos. Aizskrēju stipri par daudz pa kreisi. Un tad jau pazuda pārliecība un, godīgi sakot, arī cīņasspars. Galu galā bronziņa.
Vakarā uzkāpām Baltijas augstākajā bākā - Miķeļbākā.
STAFETE.
Līdz šim Latvijas čempionātos divas reizes (vai arī var teikt, tik reizes, cik esam skrējušas stafeti šādā sastāvā) kaut ko izlēmām mainīt etapu sadalījumā, un abas reizes kaut kas nogāja greizi. Šoreiz nolēmām, ka skriesim kā parasti - es pirmo, Irita otro un Madara trešo etapu. Un labi vien ir, ka tā izlēmām, jo šogad beidzot izcīnījām Latvijas čempionāta medaļas stafetē!:)
Šeit ir rezultāti. Es savu pirmo etapu veicu tīri labi. Mēģinot izvairīties no nātrēm uz otro kontrolpunktu sanāca visnotaļ neveikls ceļa variants, tāpat ar ceļa varianta izvēli neveicās uz 10. kontrolpunktu (kur visgudrāk būtu bijis izmantot iepriekšējās dienas taciņu uz startu). Un kārtīgi izpildījos arī uz skatītāju, kur 200 metru garā etapiņā zaudēju apmēram pusminūti, jo šeit, lūk, nevajadzēja izmantot vakardienas starta taciņu (taču es izlēmu, ka jāizmanto). Nu dažreiz aizveras. Tā tas vienkārši ir. Pēc skatītāju punkta pavisam patīkama distances daļa - nekādu nātru, dubļu un muļķīgu ceļu variantu. Otrajā etapā Irita ar savu darbiņu tika galā tīri labi, pāris nesaprašanās ar karti gan viņai bijušas, taču tas netraucēja stafeti arī Madarai nodot 1. vietā. Atrāviens no sekojošām komandām (kurām pēdējo etapu veica līdz šim nezināmā Aija, šī gada Latvijas čempione vidējā distancē Krista, un vēl arī jauniešu dinamīts Sabīne) gan vairs bija pavisam neliels, taču cīņa par medaļām ļoti reāla. Un Madarai izdevās veikt distanci bez lielām kļūdām un noturēt mūsu komandu medaļotajā trijniekā!
Šī gada LČ bilance: 2 bronzas. Ir, kur tiekties;)
No nātrēm kājas un rokas ir sarkanas un dikti sūrst vēljoprojām. Patraks sporta veids. Nākamajā nedēļas nogalē pamēģināšu ko citu, un stāsta, ka tur nātres un tuksneši nebūšot - Nike Riga Run.
Bet tad jau gan laikam atpakaļ mežos - pēc divām nedēļām Cēsu Rudens. Un oktobra sākumā neliela nometnīte un Pasaules Kausa posms Francijā. Un pēc tam 25manna Zviedrijā. Un varbūt šogad ir pienācis laiks pārvarēt bailes no tumšiem mežiem un izmēģināt ari Latvijas čempionātu nakts-o. Nu lūk, plāns šim rudenim ir:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru