īsi sakot, ...

...watch your thoughts, they become words.

Watch your words, they become actions.

Watch your actions, they become habits.

Watch your habits, they become your character.

Watch your character, it becomes your destiny.

Atpakaļ vasarā

Kopš Latvijas čempionāta Cēsīs jau ir pagājis kāds laiciņš, un es, protams, nedaudz atvainojos, ka šeit – virtuālajā vidē – neesmu devusi nekādu ziņu par sevi.

Jūtu, ka man tiek piedots. Paldies :)

Īsumā par to, kas notika kopš LČ Cēsīs līdz Pasaules čempionātam.

VENLA

Kur tie laiki?! Bet nekā, tomēr atceros vēl visu diezgan labi. Četru etapu stafetē skrēju trešo etapu. Skrēju Kongsberg OL sastāvā, un mūsu galvenais mērķis bija uzlabot iepriekšējā gada sniegumu – 31. vietu. Pirmais etaps mums iznāca nedaudz ierasti satraucoši labā vietā – 7. Otrajā etapā tika pieļautas mazākas un arī lielākas kļūdas un tā trešais etaps jeb es distancē devos 64. vietā. Mans distances uzdevums tomēr nemainījās, un veiksmīgi to izpildot stafeti ceturtajam etapam nodevu 26. vietā. Un pēdējais etaps noskrēja labi un noturēja komandu tajā pašā – 26. vietā. Mērķis izpildīts! Par to nopelnījām ballīti „Helsinki – Stokholma”.

O-festivalen

Pēc Jukolas devos uz Kongsbergu patrenēties un pieēsties norvēģu brūno sieru. Treniņi tika aizvadīti uz visiem 100. Un tā, pēc tur aizvadītas nedēļas, klāt bija norvēģu lielākās (plašāk apmeklētās) sacensības – O-festivalen. Netālu no Oslo. Sprints, garā un stafete. Distances – interesantas, apvidus – tipisks Oslo apkārtnei, spēka – maz. Bet kopumā iepriecinoši.

Reģionālais militārais orientēšanās čempionāts (iespējams, ka šis nav oficiālais nosaukums)

No Norvēģijas mājās atgriezos svētdienā vakarā, pirmdienā no rīta ierados pēc sava bakalaura diploma LU aulā un tūlīt pēc tam jau biju ceļā uz V-ru (manuprāt, šis ir veids, kā tā pilsēta, ko latvieši mēdz dēvēt gan par Viru, Voru, gan Veriem, pareizi jāizrunā), Igaunijā.

Īsi pārstāstot: distances – modelis, vidējā un stafete; konkurence – maigi sakot neliela; 2 zelta medaļas; Munameģis, Rouge; V-ru pludmale; 4 siltas vasaras dienas; nedaudz kamuflāžas.

KĀPA

Pa taisno no V-ru (nākamajā dienā pēc kamuflāžas banketa) devāmies uz Latvijas orientēšanās svētkiem – Kāpas trīsdienām Smiltenē. Pirmā diena raksturojama ar karstumu, slāpēm, purviem un lēnumu. Otrā diena raksturojama ar kapitālu nogurumu, pārgājienu, patraku karstumu un slāpēm. Labi, ka vakars nāca stipri atspirdzinošāks! Trešā diena raksturojama ar diezgan iepriecinoši veiktu distanci un 3. vietu kopvērtējumā, kas pēc 2. dienas šķita kā neaizsniedzama ilūzija.

Trešo dienu jeb apbalvošanu, protams, vēl var raksturot arī ar šampanieša lietu (un par to diezgan priecīgiem bērniem! (bildes kreisais stūrītis)) :)

JŪLIJS

Pēc Kāpas nāca diezgan gaidītās atpūtas dienas, un neilgi pēc tam pēdējais sagatavošanās posms Pasaules čempionātam augustā Francijā.

Treniņi, vasarīgas izpriecas un smilšu kaste uz AB dambja raksturoja manu vasaras vidu.

Kodolīgi.

Jācer, ka par Pasaules čempionātu saņemšos uzrakstīt tuvākajā laikā. Un tad vēl šo to, un tad tēlošu, ka nekas nav iekavēts un esmu cītīgi rakstījusi visu laiku. Starp citu, esmu nolēmusi turpināt censties kļūt gudrāka, tāpēc vēl joprojām esmu students, tepat Latvijā.

Bronzas sprints un sudraba garā

Pāris stundas pēc atgriešanās no absolūti atšķirīgiem iespaidiem bagātās nometnes Francijā (par ko, iespējams, sekos ieraksts nedaudz vēlāk) jau atkal tika krāmētas somas, lai dotos uz šī gada Latvijas čempionātu sprintā un garajā distancē, kas norisinājās Cēsīs.

Nebija ne jausmas, cik daudz spēka distancēm Latvijas čempionātā būs palicis pēc franču mežu iekarojumu mēģinājumiem. Pirms sprinta iesildoties pašsajūta bija tuvu viduvējai, taču, kad no Anatolija saņēmu savus jaunos inov8 skriešanas apavus, nogurums pazuda kā nebijis, un ar pāris saminstināšanās sekundēm un, iespējams, varianta kļūdu uz 13KP, un pieminekļa pamatīgu apskati pie 14KP, izdevās izcīnīt šī gada LČ sprinta bronzas medaļu.
Sprinta rezultāti šeit.

Sestdienas turpinājumā teicamas pusdienas, skrējiens apkārt Ninierim un papeldēšanās turpat, apelsīnu un jāņogu sorbets un vafeles vakariņās. Labākais veids kā sagatavoties Latvijas čempionāta garās distances skrējienam.

Neskaitot prātiņa aptumsuma brīžus ceļā un 9KP un 14KP, distancē iztiku bez lielām kļūdām. Arī ar skriešanas ātrumu un izveicību izcirtumos, purvos un zaļajos kopumā esmu apmierināta.
Garās distances rezultāti ir šeit, un grafiki - šeit.

Un tā tiku pie sudraba medaļas LČ garajā distancē otro gadu pēc kārtas.

Produktīva nedēļas nogale:)

Tagad laiks iedeguma uzlabošanai, vēl nelielām pārdomām par ārējo parādu un iespēju robežās (cik nu karstums to ļauj) kvalitatīviem treniņiem.

Top25 TIOmilā!

Pēc vienas kārtīgiem treniņiem un dažādiem iespaidiem bagātas nedēļas Norvēģijā, ceturtdienas agrā rītā Kongsberg OL so called junioru sastāvā sāku ceļu uz šī gada pirmajām lielajām stafetēm – 10milu. Ceturtdienas pusdienlaikā ieradāmies pirmajā starpfinišā – Eskilstūnā. Kārtējā šī pavasara izmantotā pasauļošanās iespēja, mierīgs treniņš zviedriskā apvidū, vakara barbeque un praktiski esam gatavi piektdienas… bet protams, lielajām angļu kāzām!

Pēc kāzām piektdienā sekoja vēl mierīgāks treniņš nekā iepriekšējais, praktiskas un taktiskas sarunas par stafeti (par nagu lakas krāsu tiek izvēlēta koši rozā), mērķa - top 25 - uzstādīšana (kas gan šķiet nedaudz nereāla ņemot vērā, ka iepriekšējā gada sniegums bija vien 73. vieta) un, protams, vakara barbeque. Ar to esam gatavi sestdienai.

Laikapstākļi sestdienā skriešanai labvēlīgi, vienīgi nedaudz vējains, kas īpaši jūtams tādēļ, ka sacensību centrs atrodas izbijušā lidlaukā. Man piecu etapu stafetē iedalīts ceturtais etaps.

Mūsu komandai pirmos trīs etapos stabils sniegums – 41., 28., un es savā etapā iegāju kā 25. Centos izvēlēties vienkāršus un drošus ceļu variantus, kas pārsvarā arī izdevās. Lielas kļūdas pieļautas netika, vien pāris saminstināšanās. Ātrums, iespējams, nebija lidojošs, un visticamāk, labi, ka tā. Stafeti komandas piektajam etapam nodevu jau 23. vietā. Pāris kļūdas piektajā etapā, taču veiksmīgi savaldīta situācija, un galu galā finišējam 25. vietā. Un šī gada 10milas mērķis ir sasniegts!

Komandas sniegumu kopumā vērtēju kā ļooti labu, un prieks arī par labi un pārdomāti veiktu savu etapu:)

Kongsberg OL vīru komandai (drīzāk gan puišu, ņemot vērā komandas vidējo vecumu, kas ir 19,7 gadi) izcīnīta 68. vieta. Arī labi!

Tagad gan pamatīgs sagurums. Visticamāk, no ne pārāk kvalitatīvā miega 10milas naktī.

Maija galvenais paveicamais uzdevums ir bakalaura darba uzrakstīšana. Tam pa vidu tiks atrasts laiks arī kvalitatīviem treniņiem. 21. un 22. maijā Baltijas čempionāts, un 26. maijā jau ceļš uz Pasaules čempionāta treniņnometni Francijā, Savoie reģionā.

Izskatās, ka būs labi;)

Påskeferie Norvēģijā

Påskeferie - Lieldienu brīvdienas.

19. aprīlī iekāpu rozā lidmašīnā un devos ceļā uz Norvēģiju. Pagājušā gadā pavadīju Kongsbergā veselu mēnesi (tas gan bija marts, un sniegs bija vairāk kā vajag). Šogad šādu tādu darbiņu dēļ nolēmu sudraba pilsētas apkārtnē pavadīt nedēļu un tad jau sākt turpat gatavoties 10milai.

Laiks visu nedēļu bija vienkārši lielisks – pilnīga vasara, līdz ar to no treniņiem brīvo laiku varēju pavadīt, sauļošanos apvienojot ar iedziļināšanos ārējā parādā un ar to saistītās lietās. Uzskrēju pāris (2) treniņus pagājušā gada CISM apvidū, taču pārējos (vairāk nekā 2) treniņus aizvadīju man jaunos apvidos. Viens treniņš tika veikts Oslo sightseeing dienā vienā no Oslo dienvidu mežiem. Pārējie - turpat Kongsbergas pievārtē. Iespaidi – lieliski! Bilance: 2 aļņi, 1 odze.

Lieldienās apēdu vienu olu. Manuprāt, pietiekami. Un pirms došanās uz 10milu sagādāju vienu kilogramu brūnā siera, kas Latvijā ir divreiz dārgāks nekā Norvēģijā (tā laikam ir vienīga lieta, kas tur ir lētāka).

LOST in camp. Edition TWO - MERCI BEAUCOUP!

Pagājušā nedēļas nogale tika aizvadīta izlases kandidātu ielenkumā pirmajā oficiālajā izlases nometnē Pilsētā ar Rītdienu - Ventspilī.

Ieradāmies piektdienas vakarā. Uzreiz pēc ierašanās un biezpiena sacepuma ielocīšanas tika veikts pirmais nometnes treniņš - naksnīga orientēšanās Piejūras kempinga kartē. Daži punkti padevās vieglāk, daži - ne tik viegli, bet tā jau tas pavasarī gadās.

Sestdiena tika sagaidīta ar dažādām emocijām, jo no šādiem tādiem avotiem bija nākusi informācija, ka 19.03.2011. varētu būt viens no Pasaules galiem. Labi, ka informācija tomēr bijusi nepatiesa, un viss, kas no rīta mūs nepatīkami pārsteidza bija vien kādi 2cm jauna sniega. Un tā rīta treniņš tika aizvadīts Cirpstenes kartē (turpat, kur 2009. gadā bija LČ stafetē). Kā no rīta izrādījās, Cirpsteni tajā pašā dienā bija izvēlējušies arī zemessargi, lai paspēlētu kariņus, un tas nozīmēja, ka šajā treniņā aizskriet šķībi būtu vēl nepatīkamāk kā parasti. 3 ne pārāk garas, taču tehniskas distancītes, sniegs, kas radīja patīkamu papildus slodzīti, un dienas pirmais treniņš godam paveikts.

Otrajā treniņā tika piedāvāts apmēram vidējās distances izmēra treniņš turpat Piejūras kempinga kartē. Koncentrējos uz praktisku pielietojumu ziemas gaitā uzkrātajām zināšanām par to, kā izmantojams kompass, taču brīžiem nenocietos un pamežģīju acis sīkajā kāpu reljefā. Pēc distancītes atsildoties nonācām pie patīkama atklājuma - visādiem interesantiem āra trenažierīšiem turpat pa ceļam no kempinga uz jūru.

Picas un metriem garas diskusijas sestdienas noslēgumā, un visi gatavi svētdienas cepuru stafetei. Tikpat labi to, protams, varētu saukt arī par cimdu stafeti, par apgalvju stafeti, par maisiņu stafeti, par zeķu stafeti utt. Galvenais ir ātri skriet. Sorry, bet sīkākā attiecīgā treniņa izskaidrojumā neiedziļināšos. Jaudīgi, ar stafetītei sekojošu patīkamu un pavasarīgu orientēšanās distanci, izmantojot Ventspils orientēšanās poligona kontrolpunktus.

Kopumā sportiski pavadīta gandrīz pavasarīga nedēļas nogale patīkamā kompānijā. Merci beaucoup :)

LOST in camp. Edition ONE - DONE.

Pēc pagarā brīvlaika (sesijas) janvārī diezgan negribīgi pagājušā pirmdienā nācās atgriezties universitātes solā. Tagad skolas plāns izskatās interesants – līdz marta beigām mācības, aprīļa pirmā nedēļa paredzēta pāris eksāmeniem, pārējais aprīlis un maijs tiks veltīts bakalaura darba uzcepšanai.

Bet ne jau par skolu ir šis stāsts! Mums bija nometnīte. Cēsīs. Aizvadītajā nedēļas nogalē. Sarunas par un ap izlases kandidātu koptreniņiem un nometnītēm ir bijušas aktuālas vienmēr. Bet līdz šim tālāk par sarunām praktiski nekas arī netika. Tomēr tagad metām mūžīgo vainīgā meklēšanu pie malas, un uzorganizējām paši sev nometnīti. Un bija pavisam labi! Kikas sarūpētā akomodācija bija uz visiem 100, tāpat arī jau šur tur izslavētā burkānkūka un visas pārējās gastronomiskās un visāda citāda veida izvirtības.

Aukstums gan mūs pārsteidza ne pārāk sagatavotus – jau piektdien sākot maršrutu Rīga – Cēsis (pēc Dailes teātra izrādes „Ja mana sieva uzzinās…” noskatīšanās) jutu, ka aukstums pamazām sāk pieņemties spēkā.

Sestdienas rīta treniņā sajutām, ka ziema vēl joprojām nekur nav pazudusi. Uzskrējām 20 īsus un raitus kalnus. Otrajā treniņā mīnusi jau bija tik kodīgi, ka nācās nedaudz pamainīt īpašo nometnītes treniņplānu, un intervālus nomainīt pret mierīgāku (un mazāku elsošanu prasošu) skrējienu. Sestdienas vakara hīts bija Titāniks, rupjmaizes kārtojuma saldējums un burkānkūka.

Svētdienas rīts atnāca jau ar -16 grādiem, taču tas nebija šķērslis patīkamam (kā jau vienmēr) garajam skrējienam – ekskursija uz Ērgļu klintīm, Pipariņiem, Siļķēm un neliels loks Cēsu centrā (melno gulbi gan tur neredzēju, bet laikam jau man pietika ar ceturtdien kino redzēto).

Es vēl joprojām naivi ceru, ka rīt būs siltāks. Ja rīt nebūs virs nulles, tad 23.februārī es kāpšu lidmašīnā, un došos uz Bulgāriju!