Rudens kā rudens.

Vispār man patīk rudens. Šodien skrēju Cēsu Rudenī, apmēram tur, kur Amata ietek Gaujā. Tādā diezgan tipiskā Cēsu puses mežā. Pēcgarša laba, pat ņemot vērā, ka laiks bija vēss, vējains, un brīžiem lietains, un piegājiens kartes zīmēšanā – visnotaļ māksliniecisks.

Toties distance tiešām interesanta un mežs, kā jau iepriekš minēju, Cēsīm raksturīgs – tātad izaicinošs (kalniņi, gravas un „zaļie”) un tomēr skaists:)

Kājas jutās tīri neslikti, taču jau distances pašā sākumā sapratu, ka ar prātiņu sarunāt nedaudz sakoncentrēties šim pasākumam viegli nebūs. Un tā arī bija. Kopā distancē kļūdās atstāju apmēram 9 minūtes. Saprotu, ka lielāko daļu kļūdu pieļāvu tikai tādēļ, ka biju neuzmanīga, taču pāris minstināšanās un kļūdiņas tika pieļautas, jo brīžiem šķita, ka rokās turu gleznu nevis karti. Tomēr veiksmīgi tiku līdz galam un, padomā tik, arī uzvarēju;)

Grafikus vari apskatīties šeit.

Fotoaparāts ir izlādējies. Lādētājs kaut kur dikti tālu nolikts tā, „lai nepazūd”. Un līdz ar to arī karti ar savu ceļu šeit nelikšu. Sorry.

Un tagad ēdu balvā dabūtās konfektes. Pavisam neslikti!

NIKE RIGA RUN

Varbūt pamanīji, jaukais lasītāj, ka svētdien bija dikti labs laiks. Tas tā bija tāpēc, ka Mežaparkā vairāki simti cilvēku ar sportiskām nosliecēm bija nolēmuši piedalīties skrējienā. Un arī es nolēmu pirmo reizi izmēģināt kā tad īsti tas ir - skriet bez orientēšanās elementiem, pa asfaltu. Un, starp citu, man patika:)

Kā jau iepriekš minēts, laiks bija skriešanai patīkams, cilvēki daudz, bet ne pārāk, atmosfēra laba. Nedaudz dīvaini gan bija, ka starts tika atlikts par pusstundu, par to paziņojot vien 10 minūtes pirms paredzētā starta laika, bet tas jau nekas - bija vairāk laika, lai kārtīgi pirms starta sasmietos un izpļāpātos.

Par pašu skriešanu. Atzīšos godīgi, sajēgas par to, cik ilgu laiku man varētu prasīt šie 10 kilometri man nebija nekādas (tas nekas, ka visi ar mākslīgo intelektu apveltītie pulksteņi un citas ierīces apgalvoja, ka līdz 10 kilometriem pietrūkuši kādi 250 metri,- es uzskatu, ka noskrēju 10km:p ). Galu galā nepagāja ne 43 minūtes un es 90. vietā gandrīz pavisam reizē ar savu kluba biedru Kārli O. finišēju. Rezultāts 42:51,55. Līdz 6. vietai sieviešu konkurencē pietrūka 20 sekundes. Taču 3. vietu izcīnīja Aija! (un vēl pie tam ar pavisam nesliktu rezultātu;) ) Un 10. vietā sieviešu konkurencē ierindojās neviena cita kā mums jau zināmā blondīnīte Kika.

Pēc neilga atelpas brīža viena draugu stafetes komanda deva man iespēju pacīnīties vēlreiz (kā izrādās, no rīta viena komandas skrējēja ieguva nejauku muguras traumu un startēt nevarēja). Šoreiz gan katram bija jāskrien vien 2,5 km. Rezultātos gan var redzēt, ka mūsu jautrajai komandai visilgāk (varētu pat apgalvot, ka krietni ilgāk) izpildījies tieši mans etaps, bet tas jau mums netraucēja iegūt lielisko 5. vietu! Tātad, komandā (O-team) skrējām - Anatolijs, es, Krista un pēdējo etapu nolidoja jau šur tur izslavētā Lapsa:)

Kopsavilkums? - Labi pavadīta svētdiena:)

Latvijas čempionāts. Tuksnesis. Nātres.

Aizvadītajā nedēļas nogalē spraigas cīņas un karstas emocijas virmoja gaisā kā lietainajā sestdienā, tā arī saulainajā svētdienā pie Irbenes radioteleskopa. Sestdienā vidējā distance, svētdienā stafete.

Irbenes kartē (kas starp citu ir nominēta, lai kļūtu par vienu no 100 kartēm, you should run on before you die) ir iespējams skriet pavisam atšķirīgos apvidos - viegli skrienamā un labi pārredzamā piejūras kāpu mežā, brikšņainā, nātrēm pilnā zaļajā un tuksnesī. Lieliska karte un apvidus. Tiešām.

VIDĒJĀ DISTANCE.

Vidējās distances rezultāti ir apskatāmi šeit. Un spliti šeit. Un šeit var apskatīties distanci ar manu ceļu. Es ar savu distanci tiku galā tīri labi līdz 9. kontrolpunktam. Uz 10. KP pieļāvu kļūdu, aizskrienot pa taciņu, kura kartē nemaz nebija, taču biju pilnīgi pārliecināta, ka skrienu pa īsto. Un tā nu nokļuvu tuksnesī, it kā punkta īstajā vietā, un neko vairs nesapratu. Man tur viss sakrita, viss izskatījās tieši kā īstajā vietā kartē. Tikai bedri ar savu KP nevarēju atrast. Un tad kaut kā palēnām aizkāpa. Un tad arī uz nākamo kontrolpunktu izpildījos. Aizskrēju stipri par daudz pa kreisi. Un tad jau pazuda pārliecība un, godīgi sakot, arī cīņasspars. Galu galā bronziņa.

Vakarā uzkāpām Baltijas augstākajā bākā - Miķeļbākā.

STAFETE.

Līdz šim Latvijas čempionātos divas reizes (vai arī var teikt, tik reizes, cik esam skrējušas stafeti šādā sastāvā) kaut ko izlēmām mainīt etapu sadalījumā, un abas reizes kaut kas nogāja greizi. Šoreiz nolēmām, ka skriesim kā parasti - es pirmo, Irita otro un Madara trešo etapu. Un labi vien ir, ka tā izlēmām, jo šogad beidzot izcīnījām Latvijas čempionāta medaļas stafetē!:)

Šeit ir rezultāti. Es savu pirmo etapu veicu tīri labi. Mēģinot izvairīties no nātrēm uz otro kontrolpunktu sanāca visnotaļ neveikls ceļa variants, tāpat ar ceļa varianta izvēli neveicās uz 10. kontrolpunktu (kur visgudrāk būtu bijis izmantot iepriekšējās dienas taciņu uz startu). Un kārtīgi izpildījos arī uz skatītāju, kur 200 metru garā etapiņā zaudēju apmēram pusminūti, jo šeit, lūk, nevajadzēja izmantot vakardienas starta taciņu (taču es izlēmu, ka jāizmanto). Nu dažreiz aizveras. Tā tas vienkārši ir. Pēc skatītāju punkta pavisam patīkama distances daļa - nekādu nātru, dubļu un muļķīgu ceļu variantu. Otrajā etapā Irita ar savu darbiņu tika galā tīri labi, pāris nesaprašanās ar karti gan viņai bijušas, taču tas netraucēja stafeti arī Madarai nodot 1. vietā. Atrāviens no sekojošām komandām (kurām pēdējo etapu veica līdz šim nezināmā Aija, šī gada Latvijas čempione vidējā distancē Krista, un vēl arī jauniešu dinamīts Sabīne) gan vairs bija pavisam neliels, taču cīņa par medaļām ļoti reāla. Un Madarai izdevās veikt distanci bez lielām kļūdām un noturēt mūsu komandu medaļotajā trijniekā!

Šī gada LČ bilance: 2 bronzas. Ir, kur tiekties;)

No nātrēm kājas un rokas ir sarkanas un dikti sūrst vēljoprojām. Patraks sporta veids. Nākamajā nedēļas nogalē pamēģināšu ko citu, un stāsta, ka tur nātres un tuksneši nebūšot - Nike Riga Run.

Bet tad jau gan laikam atpakaļ mežos - pēc divām nedēļām Cēsu Rudens. Un oktobra sākumā neliela nometnīte un Pasaules Kausa posms Francijā. Un pēc tam 25manna Zviedrijā. Un varbūt šogad ir pienācis laiks pārvarēt bailes no tumšiem mežiem un izmēģināt ari Latvijas čempionātu nakts-o. Nu lūk, plāns šim rudenim ir:)