Atkal jau pagājis kāds laiciņš kopš iepriekšējā ieraksta, taču tas nenozīmē, ka nekas nenotiek – tas drīzāk nozīmē, ka notiek dikti daudz.
Jau 11 dienas esam pavadījuši Jaunajā, taču labāk laikam vēlāk nekā nekad – laimīgu jums, mīļie lasītāji, 2011. gadu! Un starp citu, klīst baumas, ka šis gads būs ārkārtīgi labs, tikai viena lieta esot jādara – tam jānotic:)
Īsumā par to, kas pēdējā laikā darīts. Decembris tika pavadīts ar mācību grāmatām, treniņiem un arī ar nedēļu ilgu saaukstēšanos, taču uzreiz pēc Ziemassvētkiem devos Igaunijas ziemas galvaspilsētas Otepes virzienā. Ko tur? Slēpot, saprotams! Slēpošana gan nav mana stiprā puse, taču Kaariku trasēs tas nespēja apbēdināt. Pirmo reizi smērēju slēpes klasikai (nedaudz gan nošāvu greizi), un pirmo reizi slēpoju klasikā (un tik slikti nemaz nebija). 60km tika veltīti arī slīdsolim. Pāris treniņi tika aizvadīti arī skrienot. Kopumā, tāds labs nobeigums labam gadam. Ending on a high note.
Šobrīd esmu iegājusi sesijas ritmā (kas par laimi beigsies jau šo ceturtdien), taču tas nenozīmē, ka treniņi tiek nolikti otrajā plānā. Skrienu. Gar šoseju, pa Valdlaučiem, pār Dienvidu tiltu, gar McDonaldu un šodien atklāju, ka pavisam labi var skriet Baložu mežā, kur īstās ziemas laikā bijusi iebraukta špūre slīdsolim. Tagad tā pamatīgi saledojusi, un var skriet droši, bez nepatīkamām sniegā iebrukšanas iespējām. Izbrīnīja gan fakts, ka visā špūres garumā kāds gudrinieks izvedis pastaigā savu kvadraciklu. Cik jauki, ka iebrauktā špūre vienlīdz labi noder dažādu sporta veidu piekritējiem. (jā, pēdējā teikumā, visā tā garumā valdīja ironija).
Un laikam jau jāsāk sarast arī ar faktu, ka gandrīz katrā treniņā ir jāsaskaras ar suņiem. Nē, nav tā, ka man suņi nepatīk. Man patīk Yoko, piemēram. Bet diez vai to pašu es varu apgalvot par mana izmēra dzīvnieciņu, kura skatiens un būtība pauž tikai vienu – es gribu tevi tieši šeit un tūlīt.. saplosīt gabalos un apēst.
Tā, lūk.
Kādi ir tuvākie plāni? Pirmkārt, jānokārto sesija, un tad varēšu nodoties jaunu skriešanas maršrutu atklāšanai, iespējams, vēl nedaudz slēpošanai, un šādām tādām ārpus mācību un ārpus sporta aktivitātēm. Par Latvijas čempionātu ziemas orientēšanās vēl neesmu izlēmusi. Nevaru apgalvot, ka šīs ziemīgās izklaides mani pārāk iedvesmo, taču vēl neko nevar zināt - varbūt arī es pašļūkšu pa Alūksnes sniegainajiem mežiem un pļavām.
