LAURA VIKE

Atpakaļ vasarā

2011-09-11T12:05:00.000-07:00

Kopš Latvijas čempionāta Cēsīs jau ir pagājis kāds laiciņš, un es, protams, nedaudz atvainojos, ka šeit – virtuālajā vidē – neesmu devusi nekādu ziņu par sevi.

Jūtu, ka man tiek piedots. Paldies :)

Īsumā par to, kas notika kopš LČ Cēsīs līdz Pasaules čempionātam.

VENLA

Kur tie laiki?! Bet nekā, tomēr atceros vēl visu diezgan labi. Četru etapu stafetē skrēju trešo etapu. Skrēju Kongsberg OL sastāvā, un mūsu galvenais mērķis bija uzlabot iepriekšējā gada sniegumu – 31. vietu. Pirmais etaps mums iznāca nedaudz ierasti satraucoši labā vietā – 7. Otrajā etapā tika pieļautas mazākas un arī lielākas kļūdas un tā trešais etaps jeb es distancē devos 64. vietā. Mans distances uzdevums tomēr nemainījās, un veiksmīgi to izpildot stafeti ceturtajam etapam nodevu 26. vietā. Un pēdējais etaps noskrēja labi un noturēja komandu tajā pašā – 26. vietā. Mērķis izpildīts! Par to nopelnījām ballīti „Helsinki – Stokholma”.

O-festivalen

Pēc Jukolas devos uz Kongsbergu patrenēties un pieēsties norvēģu brūno sieru. Treniņi tika aizvadīti uz visiem 100. Un tā, pēc tur aizvadītas nedēļas, klāt bija norvēģu lielākās (plašāk apmeklētās) sacensības – O-festivalen. Netālu no Oslo. Sprints, garā un stafete. Distances – interesantas, apvidus – tipisks Oslo apkārtnei, spēka – maz. Bet kopumā iepriecinoši.

Reģionālais militārais orientēšanās čempionāts (iespējams, ka šis nav oficiālais nosaukums)

No Norvēģijas mājās atgriezos svētdienā vakarā, pirmdienā no rīta ierados pēc sava bakalaura diploma LU aulā un tūlīt pēc tam jau biju ceļā uz V-ru (manuprāt, šis ir veids, kā tā pilsēta, ko latvieši mēdz dēvēt gan par Viru, Voru, gan Veriem, pareizi jāizrunā), Igaunijā.

Īsi pārstāstot: distances – modelis, vidējā un stafete; konkurence – maigi sakot neliela; 2 zelta medaļas; Munameģis, Rouge; V-ru pludmale; 4 siltas vasaras dienas; nedaudz kamuflāžas.

KĀPA

Pa taisno no V-ru (nākamajā dienā pēc kamuflāžas banketa) devāmies uz Latvijas orientēšanās svētkiem – Kāpas trīsdienām Smiltenē. Pirmā diena raksturojama ar karstumu, slāpēm, purviem un lēnumu. Otrā diena raksturojama ar kapitālu nogurumu, pārgājienu, patraku karstumu un slāpēm. Labi, ka vakars nāca stipri atspirdzinošāks! Trešā diena raksturojama ar diezgan iepriecinoši veiktu distanci un 3. vietu kopvērtējumā, kas pēc 2. dienas šķita kā neaizsniedzama ilūzija.

Trešo dienu jeb apbalvošanu, protams, vēl var raksturot arī ar šampanieša lietu (un par to diezgan priecīgiem bērniem! (bildes kreisais stūrītis)) :)

JŪLIJS

Pēc Kāpas nāca diezgan gaidītās atpūtas dienas, un neilgi pēc tam pēdējais sagatavošanās posms Pasaules čempionātam augustā Francijā.

Treniņi, vasarīgas izpriecas un smilšu kaste uz AB dambja raksturoja manu vasaras vidu.

Kodolīgi.

Jācer, ka par Pasaules čempionātu saņemšos uzrakstīt tuvākajā laikā. Un tad vēl šo to, un tad tēlošu, ka nekas nav iekavēts un esmu cītīgi rakstījusi visu laiku. Starp citu, esmu nolēmusi turpināt censties kļūt gudrāka, tāpēc vēl joprojām esmu students, tepat Latvijā.

Bronzas sprints un sudraba garā

2011-06-06T00:09:00.000-07:00

Pāris stundas pēc atgriešanās no absolūti atšķirīgiem iespaidiem bagātās nometnes Francijā (par ko, iespējams, sekos ieraksts nedaudz vēlāk) jau atkal tika krāmētas somas, lai dotos uz šī gada Latvijas čempionātu sprintā un garajā distancē, kas norisinājās Cēsīs.

Nebija ne jausmas, cik daudz spēka distancēm Latvijas čempionātā būs palicis pēc franču mežu iekarojumu mēģinājumiem. Pirms sprinta iesildoties pašsajūta bija tuvu viduvējai, taču, kad no Anatolija saņēmu savus jaunos inov8 skriešanas apavus, nogurums pazuda kā nebijis, un ar pāris saminstināšanās sekundēm un, iespējams, varianta kļūdu uz 13KP, un pieminekļa pamatīgu apskati pie 14KP, izdevās izcīnīt šī gada LČ sprinta bronzas medaļu.
Sprinta rezultāti šeit.

Sestdienas turpinājumā teicamas pusdienas, skrējiens apkārt Ninierim un papeldēšanās turpat, apelsīnu un jāņogu sorbets un vafeles vakariņās. Labākais veids kā sagatavoties Latvijas čempionāta garās distances skrējienam.

Neskaitot prātiņa aptumsuma brīžus ceļā un 9KP un 14KP, distancē iztiku bez lielām kļūdām. Arī ar skriešanas ātrumu un izveicību izcirtumos, purvos un zaļajos kopumā esmu apmierināta.
Garās distances rezultāti ir šeit, un grafiki - šeit.

Un tā tiku pie sudraba medaļas LČ garajā distancē otro gadu pēc kārtas.

Produktīva nedēļas nogale:)

Tagad laiks iedeguma uzlabošanai, vēl nelielām pārdomām par ārējo parādu un iespēju robežās (cik nu karstums to ļauj) kvalitatīviem treniņiem.

Top25 TIOmilā!

2011-05-01T08:01:00.000-07:00

Pēc vienas kārtīgiem treniņiem un dažādiem iespaidiem bagātas nedēļas Norvēģijā, ceturtdienas agrā rītā Kongsberg OL so called junioru sastāvā sāku ceļu uz šī gada pirmajām lielajām stafetēm – 10milu. Ceturtdienas pusdienlaikā ieradāmies pirmajā starpfinišā – Eskilstūnā. Kārtējā šī pavasara izmantotā pasauļošanās iespēja, mierīgs treniņš zviedriskā apvidū, vakara barbeque un praktiski esam gatavi piektdienas… bet protams, lielajām angļu kāzām!

Pēc kāzām piektdienā sekoja vēl mierīgāks treniņš nekā iepriekšējais, praktiskas un taktiskas sarunas par stafeti (par nagu lakas krāsu tiek izvēlēta koši rozā), mērķa - top 25 - uzstādīšana (kas gan šķiet nedaudz nereāla ņemot vērā, ka iepriekšējā gada sniegums bija vien 73. vieta) un, protams, vakara barbeque. Ar to esam gatavi sestdienai.

Laikapstākļi sestdienā skriešanai labvēlīgi, vienīgi nedaudz vējains, kas īpaši jūtams tādēļ, ka sacensību centrs atrodas izbijušā lidlaukā. Man piecu etapu stafetē iedalīts ceturtais etaps.

Mūsu komandai pirmos trīs etapos stabils sniegums – 41., 28., un es savā etapā iegāju kā 25. Centos izvēlēties vienkāršus un drošus ceļu variantus, kas pārsvarā arī izdevās. Lielas kļūdas pieļautas netika, vien pāris saminstināšanās. Ātrums, iespējams, nebija lidojošs, un visticamāk, labi, ka tā. Stafeti komandas piektajam etapam nodevu jau 23. vietā. Pāris kļūdas piektajā etapā, taču veiksmīgi savaldīta situācija, un galu galā finišējam 25. vietā. Un šī gada 10milas mērķis ir sasniegts!

Komandas sniegumu kopumā vērtēju kā ļooti labu, un prieks arī par labi un pārdomāti veiktu savu etapu:)

Kongsberg OL vīru komandai (drīzāk gan puišu, ņemot vērā komandas vidējo vecumu, kas ir 19,7 gadi) izcīnīta 68. vieta. Arī labi!

Tagad gan pamatīgs sagurums. Visticamāk, no ne pārāk kvalitatīvā miega 10milas naktī.

Maija galvenais paveicamais uzdevums ir bakalaura darba uzrakstīšana. Tam pa vidu tiks atrasts laiks arī kvalitatīviem treniņiem. 21. un 22. maijā Baltijas čempionāts, un 26. maijā jau ceļš uz Pasaules čempionāta treniņnometni Francijā, Savoie reģionā.

Izskatās, ka būs labi;)

Påskeferie Norvēģijā

2011-05-01T07:48:00.000-07:00

Påskeferie - Lieldienu brīvdienas.

19. aprīlī iekāpu rozā lidmašīnā un devos ceļā uz Norvēģiju. Pagājušā gadā pavadīju Kongsbergā veselu mēnesi (tas gan bija marts, un sniegs bija vairāk kā vajag). Šogad šādu tādu darbiņu dēļ nolēmu sudraba pilsētas apkārtnē pavadīt nedēļu un tad jau sākt turpat gatavoties 10milai.

Laiks visu nedēļu bija vienkārši lielisks – pilnīga vasara, līdz ar to no treniņiem brīvo laiku varēju pavadīt, sauļošanos apvienojot ar iedziļināšanos ārējā parādā un ar to saistītās lietās. Uzskrēju pāris (2) treniņus pagājušā gada CISM apvidū, taču pārējos (vairāk nekā 2) treniņus aizvadīju man jaunos apvidos. Viens treniņš tika veikts Oslo sightseeing dienā vienā no Oslo dienvidu mežiem. Pārējie - turpat Kongsbergas pievārtē. Iespaidi – lieliski! Bilance: 2 aļņi, 1 odze.

Lieldienās apēdu vienu olu. Manuprāt, pietiekami. Un pirms došanās uz 10milu sagādāju vienu kilogramu brūnā siera, kas Latvijā ir divreiz dārgāks nekā Norvēģijā (tā laikam ir vienīga lieta, kas tur ir lētāka).

LOST in camp. Edition TWO - MERCI BEAUCOUP!

2011-03-21T12:06:00.000-07:00

Pagājušā nedēļas nogale tika aizvadīta izlases kandidātu ielenkumā pirmajā oficiālajā izlases nometnē Pilsētā ar Rītdienu - Ventspilī.

Ieradāmies piektdienas vakarā. Uzreiz pēc ierašanās un biezpiena sacepuma ielocīšanas tika veikts pirmais nometnes treniņš - naksnīga orientēšanās Piejūras kempinga kartē. Daži punkti padevās vieglāk, daži - ne tik viegli, bet tā jau tas pavasarī gadās.

Sestdiena tika sagaidīta ar dažādām emocijām, jo no šādiem tādiem avotiem bija nākusi informācija, ka 19.03.2011. varētu būt viens no Pasaules galiem. Labi, ka informācija tomēr bijusi nepatiesa, un viss, kas no rīta mūs nepatīkami pārsteidza bija vien kādi 2cm jauna sniega. Un tā rīta treniņš tika aizvadīts Cirpstenes kartē (turpat, kur 2009. gadā bija LČ stafetē). Kā no rīta izrādījās, Cirpsteni tajā pašā dienā bija izvēlējušies arī zemessargi, lai paspēlētu kariņus, un tas nozīmēja, ka šajā treniņā aizskriet šķībi būtu vēl nepatīkamāk kā parasti. 3 ne pārāk garas, taču tehniskas distancītes, sniegs, kas radīja patīkamu papildus slodzīti, un dienas pirmais treniņš godam paveikts.

Otrajā treniņā tika piedāvāts apmēram vidējās distances izmēra treniņš turpat Piejūras kempinga kartē. Koncentrējos uz praktisku pielietojumu ziemas gaitā uzkrātajām zināšanām par to, kā izmantojams kompass, taču brīžiem nenocietos un pamežģīju acis sīkajā kāpu reljefā. Pēc distancītes atsildoties nonācām pie patīkama atklājuma - visādiem interesantiem āra trenažierīšiem turpat pa ceļam no kempinga uz jūru.

Picas un metriem garas diskusijas sestdienas noslēgumā, un visi gatavi svētdienas cepuru stafetei. Tikpat labi to, protams, varētu saukt arī par cimdu stafeti, par apgalvju stafeti, par maisiņu stafeti, par zeķu stafeti utt. Galvenais ir ātri skriet. Sorry, bet sīkākā attiecīgā treniņa izskaidrojumā neiedziļināšos. Jaudīgi, ar stafetītei sekojošu patīkamu un pavasarīgu orientēšanās distanci, izmantojot Ventspils orientēšanās poligona kontrolpunktus.

Kopumā sportiski pavadīta gandrīz pavasarīga nedēļas nogale patīkamā kompānijā. Merci beaucoup :)

LOST in camp. Edition ONE - DONE.

2011-02-14T13:48:00.000-08:00

Pēc pagarā brīvlaika (sesijas) janvārī diezgan negribīgi pagājušā pirmdienā nācās atgriezties universitātes solā. Tagad skolas plāns izskatās interesants – līdz marta beigām mācības, aprīļa pirmā nedēļa paredzēta pāris eksāmeniem, pārējais aprīlis un maijs tiks veltīts bakalaura darba uzcepšanai.

Bet ne jau par skolu ir šis stāsts! Mums bija nometnīte. Cēsīs. Aizvadītajā nedēļas nogalē. Sarunas par un ap izlases kandidātu koptreniņiem un nometnītēm ir bijušas aktuālas vienmēr. Bet līdz šim tālāk par sarunām praktiski nekas arī netika. Tomēr tagad metām mūžīgo vainīgā meklēšanu pie malas, un uzorganizējām paši sev nometnīti. Un bija pavisam labi! Kikas sarūpētā akomodācija bija uz visiem 100, tāpat arī jau šur tur izslavētā burkānkūka un visas pārējās gastronomiskās un visāda citāda veida izvirtības.

Aukstums gan mūs pārsteidza ne pārāk sagatavotus – jau piektdien sākot maršrutu Rīga – Cēsis (pēc Dailes teātra izrādes „Ja mana sieva uzzinās…” noskatīšanās) jutu, ka aukstums pamazām sāk pieņemties spēkā.

Sestdienas rīta treniņā sajutām, ka ziema vēl joprojām nekur nav pazudusi. Uzskrējām 20 īsus un raitus kalnus. Otrajā treniņā mīnusi jau bija tik kodīgi, ka nācās nedaudz pamainīt īpašo nometnītes treniņplānu, un intervālus nomainīt pret mierīgāku (un mazāku elsošanu prasošu) skrējienu. Sestdienas vakara hīts bija Titāniks, rupjmaizes kārtojuma saldējums un burkānkūka.

Svētdienas rīts atnāca jau ar -16 grādiem, taču tas nebija šķērslis patīkamam (kā jau vienmēr) garajam skrējienam – ekskursija uz Ērgļu klintīm, Pipariņiem, Siļķēm un neliels loks Cēsu centrā (melno gulbi gan tur neredzēju, bet laikam jau man pietika ar ceturtdien kino redzēto).

Es vēl joprojām naivi ceru, ka rīt būs siltāks. Ja rīt nebūs virs nulles, tad 23.februārī es kāpšu lidmašīnā, un došos uz Bulgāriju!

Pa ziemu.

2011-01-11T05:47:00.000-08:00

Atkal jau pagājis kāds laiciņš kopš iepriekšējā ieraksta, taču tas nenozīmē, ka nekas nenotiek – tas drīzāk nozīmē, ka notiek dikti daudz.

Jau 11 dienas esam pavadījuši Jaunajā, taču labāk laikam vēlāk nekā nekad – laimīgu jums, mīļie lasītāji, 2011. gadu! Un starp citu, klīst baumas, ka šis gads būs ārkārtīgi labs, tikai viena lieta esot jādara – tam jānotic:)

Īsumā par to, kas pēdējā laikā darīts. Decembris tika pavadīts ar mācību grāmatām, treniņiem un arī ar nedēļu ilgu saaukstēšanos, taču uzreiz pēc Ziemassvētkiem devos Igaunijas ziemas galvaspilsētas Otepes virzienā. Ko tur? Slēpot, saprotams! Slēpošana gan nav mana stiprā puse, taču Kaariku trasēs tas nespēja apbēdināt. Pirmo reizi smērēju slēpes klasikai (nedaudz gan nošāvu greizi), un pirmo reizi slēpoju klasikā (un tik slikti nemaz nebija). 60km tika veltīti arī slīdsolim. Pāris treniņi tika aizvadīti arī skrienot. Kopumā, tāds labs nobeigums labam gadam. Ending on a high note.

Šobrīd esmu iegājusi sesijas ritmā (kas par laimi beigsies jau šo ceturtdien), taču tas nenozīmē, ka treniņi tiek nolikti otrajā plānā. Skrienu. Gar šoseju, pa Valdlaučiem, pār Dienvidu tiltu, gar McDonaldu un šodien atklāju, ka pavisam labi var skriet Baložu mežā, kur īstās ziemas laikā bijusi iebraukta špūre slīdsolim. Tagad tā pamatīgi saledojusi, un var skriet droši, bez nepatīkamām sniegā iebrukšanas iespējām. Izbrīnīja gan fakts, ka visā špūres garumā kāds gudrinieks izvedis pastaigā savu kvadraciklu. Cik jauki, ka iebrauktā špūre vienlīdz labi noder dažādu sporta veidu piekritējiem. (jā, pēdējā teikumā, visā tā garumā valdīja ironija).

Un laikam jau jāsāk sarast arī ar faktu, ka gandrīz katrā treniņā ir jāsaskaras ar suņiem. Nē, nav tā, ka man suņi nepatīk. Man patīk Yoko, piemēram. Bet diez vai to pašu es varu apgalvot par mana izmēra dzīvnieciņu, kura skatiens un būtība pauž tikai vienu – es gribu tevi tieši šeit un tūlīt.. saplosīt gabalos un apēst.

Tā, lūk.

Kādi ir tuvākie plāni? Pirmkārt, jānokārto sesija, un tad varēšu nodoties jaunu skriešanas maršrutu atklāšanai, iespējams, vēl nedaudz slēpošanai, un šādām tādām ārpus mācību un ārpus sporta aktivitātēm. Par Latvijas čempionātu ziemas orientēšanās vēl neesmu izlēmusi. Nevaru apgalvot, ka šīs ziemīgās izklaides mani pārāk iedvesmo, taču vēl neko nevar zināt - varbūt arī es pašļūkšu pa Alūksnes sniegainajiem mežiem un pļavām.

Nedaudz uzsnidzis. Mājās ir auksts.

2010-12-06T08:55:00.000-08:00

Nu jau kādu laiku neesmu šeit par sevi devusi nekādu ziņu.

Tad nu tā – esmu paciemojusies Briselē, esmu bijusi teātrī, esmu redzējusi salūtu, esmu izlasījusi grāmatu, esmu spēlējusi klavieres, brīžiem esmu pievērsusies matemātiskām un ekonomiskām izklaidēm, esmu pievērsusies jaunu (vai arī jau nedaudz piemirstu) valodu apguvei, pāris dienas esmu ostījusi krāsu (un, lūdzu, nepārprast - es nodarbojos ar savas apdzīvojamās platības uzlabošanas darbiem), un vēl un vēl.. Un kā ar treniņiem?

Vairākas reizes mēģināju atsākt regulārus treniņus, bet līdz šim centieni ātri vien nonāca strupceļā, jo kaut arī iepriekšējā ierakstā minētā trauma pēc būtības tiešām bija neliela, tomēr kārtīga trenēšanās ar to savienojama nebija. Kā izrādās, tad jebkuram lūzumam ir nepieciešamas vismaz sešas nedēļas, lai tas tiktu apārstēts, un dzīve varētu vairāk vai mazāk ieiet iepriekšējā ritmā.

Cerams, ka manas sešas nedēļas nu beidzot būs pagājušas, un atkal varēšu ieiet savā ierastajā ritmā, kas raksturojams ar regulāriem skriešanas treniņiem. Līdz šim sevi kaut cik pieklājīgā formā uzturēju ar spēka un līdzsvara treniņiem, nedaudz baseina, slidošanas un tiem dažiem skriešanas treniņiem, ar kuriem mēģināju atsākt.

Pēc tik ilgas neplānotās rudens atpūtas tagad motivācija trenēties un darboties ir pārpārēm :)

Nesen kādā prātīga krievu sporta psihologa lekcijā uzzināju par diezgan kosmisku pieeju pašsajūtas raksturošanā – bioritmi. Tad nu arī Tu vari paskatīties, varbūt, ka darbojas.

Nakts

2010-10-25T08:13:00.000-07:00

Pagājušā nedēļas nogalē tika pārvarētas bailes no tumsas un tumšiem mežiem, un es piedalījos savās pirmajās nakts-o sacensībās Latvijā. Un, starp citu, bija pavisam labi - šī gada LČ zelta medaļa izcīnīta!

Latvijas čempionāts nakts orientēšanās norisinājās man diezgan zināmā mežā - Baložos. Treniņus gan tur skrienu visnotaļ bieži, taču ne pa tumsu, un arī ar karti ne pārāk bieži, tāpēc, tici vai nē, bet sajūta kā māju mežā man bija vien distances sākumā. Kļūdas distancē netika pieļautas, iespējams, tādēļ, ka lielāko daļu etapu izvēlējos veikt pa taciņām un celiņiem nevis pa taisno, man ne pārāk patīkamajā tehnikā - compass orienteering. Jāatzīst gan, ka purva taurenītī daži punkti tik viegli nepadevās, bet visā visumā tehniskais izpildījums mani pavisam apmierināja:)

Un naktī skrienot, ir tā patīkamā sajūta, ka skrienas tik nereāli ātri un viegli - diezgan labi pašapziņas nostiprināšanai:)

Pēc finiša visi varēja kārtīgi sadzerties visdažādākās tējas un saēsties visdažādākos cepumus un vafelītes (un es, saprotams, šo lielisko iespēju garām nelaidu). Un LČ neraksturīgi dāsna apbalvošana - pavisam patīkami. Savu kartupeļu diētiņu uz vienu nedēļas nogali nomainīju ar kliņģera atslodzes dienām.

Svētdienas rīts gan nāca ar šādām tādām negaidītām atklāsmēm - pirmkārt, bija parādījušās iesnas, un, otrkārt, finišā it kā nedaudz sasistais kājas īkšķis palielinājies izmēros un ieguvis zilganu nokrāsu.

Fun fun fun - kā izrādās īkšķis ir salauzts, un tas nozīmē, ka manas rudens brīvdienas turpinās!

Cheers!

25manna un nedaudz Kurzemes 'zaļā'.

2010-10-12T04:10:00.000-07:00

Nedēļas nogale mani aizveda uz Zviedriju un svētdien uz Kurzemes zaļajiem biezokņiem.
Jau ceturtdien devāmies ceļā uz Stokholmu (šoreiz gan caur Tallinu – gandrīz izdevīgi). Piektdien pirmo reizi iemēģināju IKEA, un sapratu, ka bez kartes tas ir diezgan šaubīgs pasākums (apmaldīties ir vieglāk nekā visbaisākajā mežā). Vakarpusē tika aizvadīts patīkams treniņš kādā rudenīgā zviedru mežā, pie mistiska miestiņa netālu no Södertälje.

25manna.

Pagājušajā gadā skrēju somu kluba Pihkaniskat komandā, diemžēl finišējām bez rezultāta. Šogad Pihkaniskat tika nomainīts pret norvēģu klubu, un kā izrādās kā ne, tad Kongsberg OL 25mannā nepiedalās. Un varbūt labi vien ir, jo tādā veidā varu tur skriet Kāpas komandā. Es tiku izvēlēta priekšpēdējā – 24. – etapa veikšanai.

Sacensību centram vieta izvēlēta diezgan oriģināla – blakus izgāztuvei. Bet visādi citādi labs pasākums. Kopumā komanda nostartēja pavisam neslikti. Es savā etapā iegāju 94. vietā. Jau iepriekš zināju, ka karte ir tīri sarežģīta – praktiski neviena ceļa, tikai smalks reljefs ar nelieliem purviņiem. Sākumā karte lasījās tīri labi, taču pēc kāda laika devu priekšroku uzticēties zviedru skrējēju apvidus izpratnei. Tā nu 6 etapus noskrēju palielā kompānijā. Un pēc tam kompānija pazuda – tā arī nesaprotu kur un kāpēc. Bet fakts tāds, ka es finišēju tomēr ātrāk. Savu distanci kopumā veicu tīri labi – bez pārlieku lielām kļūdām, apvidum pieņemamā ātrumā. Un Kāpas komandu izdevās pacelt par 17 vietām – finišēju 77. vietā. Un pēdējo etapu ļoti pārliecinoši un labi veica Jānis, komandu paceļot vēl par 9 vietām. Un tā nu galu galā izcīnījām 68. vietu.

Vakarā, protams, tas tika arī godam atzīmēts – sauksim to par ballīti „Stokholma – Rīga”.

Talsu pauguraines kauss.

Uzreiz pēc pietauvošanās Rīgas ostā jau devos ceļā uz Latvijas Kausa noslēdzošo posmu – Talsu pauguraines kausu. Mežs – zaļš, laiks – rudenīgs. Lielu kļūdu gan man nebija. Bet ātrums, ar kādu biju izlēmusi veikt šo zaļo distanci, tādas nemaz nepiedotu. Uzvarēju, un nopelnīju kartupeļu diētiņu:)

Tagad lielā rudens atpūtiņa. Nelieli motivācijas meklējumi, un nemaz tik ilgi, kad jau jāsāk gatavoties nākamā gada sezonai.

Is it that simple? How can I get there then?

France, je t'adore!

2010-10-06T12:55:00.000-07:00

Pagājušās trešdienas pusdienlaikā pavisam nesliktā kompānijā Rīgas lidostā iekāpām lidmašīnā ar galamērķi Ženēva, un devāmies pēc jauniem iespaidiem, interesantām distancēm nepierastos apvidos un vienkārši pozitīvām emocijām. Nē, par spīti tam, ka piezemējāmies Šveicē (un Šveicē man ļoti patīk), mēs turpinājām savu ceļu. Īstais galamērķis bija Annecy - ne pārāk liela pilsētiņa Francijā, 40 minūšu brauciena attālumā no jau pieminētās Ženēvas.

Kopā saskrējām 4 treniņus franču mežos (kartēs), 1 Pasaules Kausa modeli, 1 nakts sprintu Annecy vecpilsētā un vienu Pasaules Kausa distanci. Vēl tam visam papildus uzkāpām Monblānā (ok, ne mēs kur kāpām, ne arī tas, kur nokļuvām bija Monblāns, bet nepiesiesimies vārdiem), un izpildījām arī savu pilsoņa pienākumu 2. oktobrī (tiem, kam aizmirsies - bija vēlēšanas).

Franču apvidus, godīgi sakot, pamatīgi pārsteidza, un visticamāk ne vien mūs, bet lielāko daļu tos iemēģinājušos orientieristus. Kartes detalizētas, bet mežā izskatās vēl krietni interesantāk (nesaprotamāk). Viens no treniņiem tika aizvadīts kartē, kas jau iepriekš bija izpelnījusies orientieristu ievērību - par slavenais franču žandarms to smaidot esot nosaucis par hell . Otrajā piegājienā jau mums TUR gāja krietni vien labāk, un man izdevās paņemt gandrīz visus ieplānotos kontrolpunktus. Izjūtas - interesantas.

Skrējām arī kartē, kas lasījās gana labi, un viss bija saprotams, vienīgi pamats zem kājām tāds šaubīgs - akmeņais, klinšains un daudz, daudz sagāztiem kokiem.

Pasaules Kausa distances modelī jau sapratām, ka tik traki, kā sākumā šķita, tomēr nebūs (ko gan vēl nevar apgalvot par nākamā gada Pasaules čempionātu). Tātad, modelītis bija jau krietni saprotamā kartē, ar ne pārāk sliktu skrienamību (tas jau, protams, nenozīmē, ka mums modelītī izdevās iztikt bez kļūdām ).

Sestdienas vakarā skrējām nakts sprintu. Fight with the night. Lai arī rezultāts tāds šaubīgs, taču jāatzīst, ka bija pavisam interesanti:) un emocijas labas. Un Aija paņēma viktoriju (tajā tomēr daloties ar britu skrējēju, jo viņām izdevās distanci veikt ar pavisam vienādu laiku).

Un svētdienā cīnījāmies Pasaules Kausa 10. posmā - garajā distancē. Kļūdas bija visiem, tikai citiem lielākas, citiem mazākas. Man pavisam labi veicās līdz 11. kontrolpunktam - kļūdiņas, saminstināšanās ne ilgākas par 20 sekundēm (kas šajā apvidū laikam skaitījās almost perfect). Un uz 12. KP apvidus mani tomēr uzvarēja. Kļūdījos apmēram 3 minūtes. Tam sekoja neveiksmīga ceļa izvēle garajā etapā uz 13. KP. Un kā punktiņš uz i ķļūdu ziņā bija 17.KP meklējumi apmēram 8 minūšu garumā. Lielajās kļūdās saskaitījās vismaz 15 minūtes. Rezultātus var apskatīties šeit. Un arī splitus var mēģināt paskatīties. Un, starp citu, svētdien Annecy bija pavisam labs laiciņš - plus 25 un saulains. Bijām atpakaļ vasarā.

Bet jau pirmdienas vakarpusē nokļuvām atpakaļ rudenī - Rīgā.

And off I go again. Rīt jau dodos uz Zviedrijas pusi, lai piedalītos 25mannā. Un šogad OK Kāpa sastāvā. Un būs forši:) Jo arī Zviedrijā man patīk tīri labi.

Rudens kā rudens.

2010-09-18T12:03:00.000-07:00

Vispār man patīk rudens. Šodien skrēju Cēsu Rudenī, apmēram tur, kur Amata ietek Gaujā. Tādā diezgan tipiskā Cēsu puses mežā. Pēcgarša laba, pat ņemot vērā, ka laiks bija vēss, vējains, un brīžiem lietains, un piegājiens kartes zīmēšanā – visnotaļ māksliniecisks.

Toties distance tiešām interesanta un mežs, kā jau iepriekš minēju, Cēsīm raksturīgs – tātad izaicinošs (kalniņi, gravas un „zaļie”) un tomēr skaists:)

Kājas jutās tīri neslikti, taču jau distances pašā sākumā sapratu, ka ar prātiņu sarunāt nedaudz sakoncentrēties šim pasākumam viegli nebūs. Un tā arī bija. Kopā distancē kļūdās atstāju apmēram 9 minūtes. Saprotu, ka lielāko daļu kļūdu pieļāvu tikai tādēļ, ka biju neuzmanīga, taču pāris minstināšanās un kļūdiņas tika pieļautas, jo brīžiem šķita, ka rokās turu gleznu nevis karti. Tomēr veiksmīgi tiku līdz galam un, padomā tik, arī uzvarēju;)

Grafikus vari apskatīties šeit.

Fotoaparāts ir izlādējies. Lādētājs kaut kur dikti tālu nolikts tā, „lai nepazūd”. Un līdz ar to arī karti ar savu ceļu šeit nelikšu. Sorry.

Un tagad ēdu balvā dabūtās konfektes. Pavisam neslikti!

NIKE RIGA RUN

2010-09-13T13:22:00.000-07:00

Varbūt pamanīji, jaukais lasītāj, ka svētdien bija dikti labs laiks. Tas tā bija tāpēc, ka Mežaparkā vairāki simti cilvēku ar sportiskām nosliecēm bija nolēmuši piedalīties skrējienā. Un arī es nolēmu pirmo reizi izmēģināt kā tad īsti tas ir - skriet bez orientēšanās elementiem, pa asfaltu. Un, starp citu, man patika:)

Kā jau iepriekš minēts, laiks bija skriešanai patīkams, cilvēki daudz, bet ne pārāk, atmosfēra laba. Nedaudz dīvaini gan bija, ka starts tika atlikts par pusstundu, par to paziņojot vien 10 minūtes pirms paredzētā starta laika, bet tas jau nekas - bija vairāk laika, lai kārtīgi pirms starta sasmietos un izpļāpātos.

Par pašu skriešanu. Atzīšos godīgi, sajēgas par to, cik ilgu laiku man varētu prasīt šie 10 kilometri man nebija nekādas (tas nekas, ka visi ar mākslīgo intelektu apveltītie pulksteņi un citas ierīces apgalvoja, ka līdz 10 kilometriem pietrūkuši kādi 250 metri,- es uzskatu, ka noskrēju 10km:p ). Galu galā nepagāja ne 43 minūtes un es 90. vietā gandrīz pavisam reizē ar savu kluba biedru Kārli O. finišēju. Rezultāts 42:51,55. Līdz 6. vietai sieviešu konkurencē pietrūka 20 sekundes. Taču 3. vietu izcīnīja Aija! (un vēl pie tam ar pavisam nesliktu rezultātu;) ) Un 10. vietā sieviešu konkurencē ierindojās neviena cita kā mums jau zināmā blondīnīte Kika.

Pēc neilga atelpas brīža viena draugu stafetes komanda deva man iespēju pacīnīties vēlreiz (kā izrādās, no rīta viena komandas skrējēja ieguva nejauku muguras traumu un startēt nevarēja). Šoreiz gan katram bija jāskrien vien 2,5 km. Rezultātos gan var redzēt, ka mūsu jautrajai komandai visilgāk (varētu pat apgalvot, ka krietni ilgāk) izpildījies tieši mans etaps, bet tas jau mums netraucēja iegūt lielisko 5. vietu! Tātad, komandā (O-team) skrējām - Anatolijs, es, Krista un pēdējo etapu nolidoja jau šur tur izslavētā Lapsa:)

Kopsavilkums? - Labi pavadīta svētdiena:)

Latvijas čempionāts. Tuksnesis. Nātres.

2010-09-06T10:54:00.000-07:00

Aizvadītajā nedēļas nogalē spraigas cīņas un karstas emocijas virmoja gaisā kā lietainajā sestdienā, tā arī saulainajā svētdienā pie Irbenes radioteleskopa. Sestdienā vidējā distance, svētdienā stafete.

Irbenes kartē (kas starp citu ir nominēta, lai kļūtu par vienu no 100 kartēm, you should run on before you die) ir iespējams skriet pavisam atšķirīgos apvidos - viegli skrienamā un labi pārredzamā piejūras kāpu mežā, brikšņainā, nātrēm pilnā zaļajā un tuksnesī. Lieliska karte un apvidus. Tiešām.

VIDĒJĀ DISTANCE.

Vidējās distances rezultāti ir apskatāmi šeit. Un spliti šeit. Un šeit var apskatīties distanci ar manu ceļu. Es ar savu distanci tiku galā tīri labi līdz 9. kontrolpunktam. Uz 10. KP pieļāvu kļūdu, aizskrienot pa taciņu, kura kartē nemaz nebija, taču biju pilnīgi pārliecināta, ka skrienu pa īsto. Un tā nu nokļuvu tuksnesī, it kā punkta īstajā vietā, un neko vairs nesapratu. Man tur viss sakrita, viss izskatījās tieši kā īstajā vietā kartē. Tikai bedri ar savu KP nevarēju atrast. Un tad kaut kā palēnām aizkāpa. Un tad arī uz nākamo kontrolpunktu izpildījos. Aizskrēju stipri par daudz pa kreisi. Un tad jau pazuda pārliecība un, godīgi sakot, arī cīņasspars. Galu galā bronziņa.

Vakarā uzkāpām Baltijas augstākajā bākā - Miķeļbākā.

STAFETE.

Līdz šim Latvijas čempionātos divas reizes (vai arī var teikt, tik reizes, cik esam skrējušas stafeti šādā sastāvā) kaut ko izlēmām mainīt etapu sadalījumā, un abas reizes kaut kas nogāja greizi. Šoreiz nolēmām, ka skriesim kā parasti - es pirmo, Irita otro un Madara trešo etapu. Un labi vien ir, ka tā izlēmām, jo šogad beidzot izcīnījām Latvijas čempionāta medaļas stafetē!:)

Šeit ir rezultāti. Es savu pirmo etapu veicu tīri labi. Mēģinot izvairīties no nātrēm uz otro kontrolpunktu sanāca visnotaļ neveikls ceļa variants, tāpat ar ceļa varianta izvēli neveicās uz 10. kontrolpunktu (kur visgudrāk būtu bijis izmantot iepriekšējās dienas taciņu uz startu). Un kārtīgi izpildījos arī uz skatītāju, kur 200 metru garā etapiņā zaudēju apmēram pusminūti, jo šeit, lūk, nevajadzēja izmantot vakardienas starta taciņu (taču es izlēmu, ka jāizmanto). Nu dažreiz aizveras. Tā tas vienkārši ir. Pēc skatītāju punkta pavisam patīkama distances daļa - nekādu nātru, dubļu un muļķīgu ceļu variantu. Otrajā etapā Irita ar savu darbiņu tika galā tīri labi, pāris nesaprašanās ar karti gan viņai bijušas, taču tas netraucēja stafeti arī Madarai nodot 1. vietā. Atrāviens no sekojošām komandām (kurām pēdējo etapu veica līdz šim nezināmā Aija, šī gada Latvijas čempione vidējā distancē Krista, un vēl arī jauniešu dinamīts Sabīne) gan vairs bija pavisam neliels, taču cīņa par medaļām ļoti reāla. Un Madarai izdevās veikt distanci bez lielām kļūdām un noturēt mūsu komandu medaļotajā trijniekā!

Šī gada LČ bilance: 2 bronzas. Ir, kur tiekties;)

No nātrēm kājas un rokas ir sarkanas un dikti sūrst vēljoprojām. Patraks sporta veids. Nākamajā nedēļas nogalē pamēģināšu ko citu, un stāsta, ka tur nātres un tuksneši nebūšot - Nike Riga Run.

Bet tad jau gan laikam atpakaļ mežos - pēc divām nedēļām Cēsu Rudens. Un oktobra sākumā neliela nometnīte un Pasaules Kausa posms Francijā. Un pēc tam 25manna Zviedrijā. Un varbūt šogad ir pienācis laiks pārvarēt bailes no tumšiem mežiem un izmēģināt ari Latvijas čempionātu nakts-o. Nu lūk, plāns šim rudenim ir:)

Neliels ieskats militārajās izklaidēs jeb CISM 2010. (MWOC'10)

2010-08-24T13:36:00.000-07:00

Jau nākamajā dienā pēc Pasaules Čempionāta stafetes četri no WOC tīma devās turpināt iekarojumus vikingu zemē. Nākamais galamērķis - Heistadmoen (netālu no jau nedaudz zināmās Kongsberg, kas ir apmēram 100km uz dienvidrietumiem no Oslo). Tur norisinājās Pasaules militārais čempionāts. Par laimi sacensību programma bija visnotaļ patīkami nepārspīlēta - otrdienā vidējā distance, trešdienā brīvā dienā, ceturtdienā nosacīta garā distance un piektdienā stafete.

Vidējās distances rezultāti (arī spliti un grafiki) ir apskatāmi šeit. Ak, piedod man, lieliskais lasītāj!, bet man ir miiilzīgs slinkums fotogrāfēt distances un kartes:p Pastāstīšu vien to, ka mežs bija tīri viegli skrienams, diezgan labi pārredzams, nevarētu teikt, ka tehniski sarežģīts. Distance īsa - 3,6km. 13 kontrolpunkti. Nedaudz lija. Aija noplosījās kā jau Aija, un nosargāja savu jau pagājušo gadu izcīnīto vidējās distances čempiones titulu:)

Garā distance (nosacīti, ja ņem vērā, ka distances garums bija 6,7km) kā jau iepriekš rakstīju norisinājās ceturtdien. Tajā pašā mežā, kur vidējā distance. Arī finišs un pat starts tas pats. Garās distances rezultāti ir meklējami te. Nedaudz lija. Padaudz kļūdījos. Un Aija atkal plosījās kā jau Aija, un izcīnīja sev vēl vienu čempiones titulu! Un arī Mārtiņš nocīnījās godam, iegūstot bronzu.

Un tā kā mums komandā ir tik ātra blondīne, tad pie bronzas medaļām komandu kopvērtējumā tikām arī ne tik veiklās es un Kika:)

Piektdienā stafete. Finišs tas pat, kas vidējā un garajā distancē. Arī mežs tas pats. Nelija, pat spīdēja saule. Es skrēju pirmo etapu. Kika - otro, un Aija - trešo. Distance 3,9km. Un šajos 3,9km vēl divreiz paspējām atrādīties skatītāju etapos sacensību arēnā. Stafetes rezultāti ir šeit. Finišējām 4. vietā. Un cīņa finišā bija dikti spraiga.

Apbalvošanā divreiz mēģinājām izdziedāt līdzi Latvijas himnas diezgan īpatnējai versijai. Bet jebkurā gadījumā dikti priecājāmies.

Un tagad laiks vasaras brīvdienām:)

vēl šis tas par WOC

2010-08-24T12:52:00.000-07:00

Tātad, 15.augustā ar stafetēm noslēdzās 2010. gada Pasaules čempionāts. Visbiežāk stafetēs skrienu 1. etapu, taču šoreiz izlēmām nedaudz savādāk un tas prieks paplosīties 1. etapā tika Kikai. Es skrēju 2. etapu, un stafeti 3. etapā noslēdza Aija.

Distances bija tehniski visnotaļ vieglas, ātras un arī ar farstiem organizatori pārāk nebija aizrāvušies. Rezultāti ir apskatāmi šeit. GPS ceļus var paanalizēt šeit.

Par savu veikumu varu teikt vien to, ka centos. Centos pieķert tuvākās priekšā esošās komandas, centos noskriet distanci tīri, bez kļūdām, centos skriet, cik spēka. Brīžiem viss izdevās, brīžiem ne. Ne tik viegli padevās 3., 5., 10., 11.KP.

Finišējām 17. vietā. Kā ir, tā ir.

WOC 2010 kopsavilkums:

sprints: kvalifikācijā 17. vieta.

vidējā distance: kvalifiķācijā 19. vieta.

garā distance: kvalifikācijā 13. vieta => finālā 36. vieta.
stafete: 17. vieta. Etapā 16. laiks.

Ir, pie kā piestrādāt!

France, be aware!;)

Garākā WOC'10 cīņa

2010-08-13T11:53:00.000-07:00

Šodien ir brīvdiena. Un labi, ka tā, jo kājas pēc vakardienas cīniņa 1:39:00 garumā jūtas visnotaļ sagurušas. Iepriekš tiku minējusi, ka distances, uz kurām šajā čempionātā lieku lielāku uzsvaru ir sprints un vidējā. Laikam uzsvaru uz tām uzliku pārāk lielu, un muļķīgu kļūdu dēļ pat nekvalificējos.

Taču kvalificējos garajai distancei. Nevarētu teikt, ka kvalifikācijas skrējiens noritēja tā, kā būtu vēlējusies un liels bija pārsteigums, ka ieguvu iespēju piedalīties šī čempionāta garākajā cīņā - garās distances finālā.

Kvalifikācijas rezultāti.

Kvalifikācijas karte.

Kvalifikācijas distances sākums izdevās vairāk vai mazāk labs - pie 7. KP biju 7. vietā. Taču veicot garo etapu uz 8. KP ieskrēju zaļākā apvidū un pazaudēju lēcu. Nevarētu gan apgalvot, ka ar vienu lēcu neko neredzu, taču nedaudz traucējši, protams, bija. Un diez vai tas bija iemesls, lai 8. punkta rajonā 4 minūtes mēģinātu atrast īsto ielociņu. Nedaudz nesapratos ar karti arī dodoties uz 9. kontrolpunktu. Taču distances visstulbākā kļūda visticamāk bija ceļa variants (ja to tā vispār var nosaukt) uz pēdējo kontrolpunktu. Un kā jau iepriekš teicu, tad liels bija pārsteigums, ka finālā tomēr esmu tikusi. Un liels bija arī preiks par izcīnīto Pasaules čempionāta finālu. Kvalifikācijā ieguvu 13. vietu savā hītā. Finālā tiek 15.

Par attiecīgu samaksu ir iespējams apskatīties garās distances fināla GPS ceļus visiem finālistiem. Diemžēl mums šeit ir nedaudz palēns internets un arī daži labi fotoaparātu lādētāji ir aizmirsušies mājās, un arī ir neliels slinkumiņš, tāpēc šeit ir apskatāma garās distances karte (un lielisku iespēju, Tev, mīļais lasītāj izdomāt savus labākos ceļa variantus). Un šeit ir spliti. Skrējām mēs 9.9 kilometrus, atzīmējāmies 23 kontrolpunktos un uzskrējām (uzkāpām) vismaz 106 horizontāles (530 metru kāpums).

Ieguvu 36. vietu. Kā izrādās, tad garajos etapos esmu izvēlējusies vinnējošos ceļa variantus (par ceļa varianta izpildi, ātrumu, spēku un izturību gan varētu apgalvot, ka tie vēl nav tik vinnējošā līmenī).
Pēc distances bija zināms sagurums. Taču bija arī gandarījums par to, ka izturēju. Un par to, ka ceļā no 21.KP līdz finišam savu rezultātu uzlaboju par 1 vietu :p

Rīt Aija plosīsies vidējās distances finālā. Būs pasmaga diena, jo, ziniet, arī fanot nav nemaz tik viegli! :)

Mežizstrāde Trondheimā.

2010-08-09T13:22:00.000-07:00

Šodien tika aizvadīti šī gada Pasaules čempionāta vidējās distances kvalifikācijas skrējieni. Diez vai ir iespējams apgalvot, ka Latvijas komandai gāja labi. Sīkāk stāstīšu gan tikai par sevi - un starp citu, es nekvalificējos. Patiesībā, vidējā distance bija tieši tā, uz kuru liku vislielākās cerības, bet šodien tās noteikti neattaisnoju. Savā hītā paliku 19. Kvalificējas 15. Līdz 15. vietai man pietrūka 2 minūtes.

Šeit ir apskatāmi GPS ceļi. Un lieki piebilst, ka manējais ir diezgan bēdīgs.

Vakar bija sprinta diena. Sprinta finālam es nekvalificējos. Visos etapos, kuri bija garāki un kuros bija iespējami dažādi ceļa varianti, es izvēlēlojos garākos, sarežģitāk izskrienamos un vienkārši neizdevīgākos. Kvalifikācijas rezultāti ir apskatāmi šeit.

Taču viena laba ziņa ir - beidzot man ir samērā glīta skriešanas bilde.

Šobrīd sīkāki komentāi par distancēm nesekos. Iespējams, tam saņemšos brīvajā dienā - dienā pēc rītdienas. Rīt ir garās distances kvalifikācija. Man ir pirmā minūte - almost perfect!

3 days left

2010-08-05T10:04:00.000-07:00

Šķiet vēl tikko bija ziema, un domas par šī gada WOC ir vien tālas vasaras vīzijas. Nevarētu gan apgalvot, ka pavisam nemanot, bet ir pienākušas (gandrīz) gada svarīgākās sacensības - kā saka WOC'10 mājaslapa: 3 days left.

Rīt pusdienlaikā lieliskā Latvijas izlase dosies uz Trondheimu - šī gada Pasaules čempionāta mājvietu. Mana blodziņa lejasdaļā var apskatīt Trondheimā valdošos laikapstākļus, un pagaidām izskatās, ka mūs TUR sagaidīs patīkams un saulains laiks.

Organizatori šim čempionātam dod devīzi: "A spectacular, urban and visible WOC". Kaut kur nesen lasīju, ka būšot ap 5000 skatītāju. Diezgan iespaidīgi. Skatāms šis čempionāts būs arī tādēļ, ka tiks izmantoti GPS. Un cik noprotams, tad nevis tikai izredzētajiem (kā tas bijis iepriekš), bet visiem attiecīgās distances veicējiem. Ja runāju pati par sevi, tad tas rada nedaudz lielāku spriedzi, ņemot vērā, ka manām gaitām dzīvajā līdzi sekot varēs it visi, kuriem tas interesē. Bet jebkurā gadījumā, koncentrēšos veicamajai distancei nevis domāšu par to, cik interesanti tas varētu izskatīties uz ekrāna.

Ko es šajā čempionātā skriešu? - Visu. Neapdomāts maksimālisms? - Nē. Aprēķins.

Lielāku uzsvaru gan likšu uz sprintu, vidējo un stafeti. Mans mērķis visām distancēm ir tās veikt tik labi, cik labi šobrīd to varu izdarīt, un lai pēc finiša ir tā sasodīti patīkamā gandarījuma sajūta par padarīto. Es nevaru ietekmēt laikapstākļus un es nevaru ietekmēt citu sniegumu, taču par laimi manos spēkos ir noskaņot savas domas un ietekmēt savu sniegumu :)

Ir lietas, ko vēl labprāt uzrakstītu un pastāstītu, BET.. izskatās, ka jāsāk kārtot somas.

jebkurā gadījumā - Turiet īkšķus un sūtiet mums visiem savas vislabākās domas!;)

Jaunākās baumas..

2010-08-01T12:10:00.000-07:00

Nu tad sākot ar šo brīdi arī manām gaitām sekot līdzi varēs šeit - blodziņā.
Centīšos Tev, lieliskais lasītāj, jaunumus pastāstīt (ierakstīt) šeit pēc iespējas regulāri, taču būšu atklāta - neko nesolu :p